Diskutē par sociālajiem pakalpojumiem

Apspriedes dalībnieki izmantoja iespēju uzdot jautājumus plāna izstrādātājiem SIA «Dynamic University», kā arī VPR pārstāvjiem par plānoto sociālo pakalpojumu izvietojumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.

Kā atzina plāna izstrādātāji, dokuments tapis ciešā sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, vairākkārt diskutēts ar pašvaldību vadītājiem un sociālo dienestu pārstāvjiem kā pakalpojuma nodrošinātājiem, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, NVO sektora pārstāvjiem, mērķgrupu interešu pārstāvjiem.

Patlaban ārpusģimenes aprūpē Vidzemē atrodas 736 bērni, no kuriem 15% — institūcijās. Gandrīz 600 bērnus var uzskatīt par t.s. «riska bērniem», kuriem ģimenes situācijas dēļ ir liels risks nokļūt institūcijās. Šobrīd individuālie izvērtējumi veikti 156 bērniem. Jau zināms, ka pašlaik valsts politika paredz ievērojamu atbalstu audžuģimeņu institūta stiprināšanai, kas arī būtu deinstitucionalizācijas procesa virsmērķis attiecībā uz šo mērķgrupu — katram bērnam jādzīvo ģimenē. Kopumā Vidzemes plānošanas reģionā darbojas deviņas bērnu sociālās aprūpes iestādes — trīs privātas un sešas pašvaldību pārziņā. Divas pašvaldību pārziņā esošās bērnu sociālās aprūpes iestādes rekomendēts slēgt.

Vēl viena deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupa ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Pašlaik projektā ar šādiem traucējumiem izvērtēti 296 bērni, tomēr kopumā projektā paredzēts identificēt 420 Vidzemes reģiona bērnu vajadzības. Visvairāk nepieciešams nodrošināt hidroterapijas, fizioterapijas, kanisterapijas, reitterapijas un mākslas terapijas nodarbības, kā arī dienas aprūpes centra pakalpojumu un «atelpas brīža» pakalpojumu. «Atelpas brīža» pakalpojumu iecerēts veidot Cēsu novadā, Madonas novadā un Valmierā, savukārt dienas aprūpes centrus — Alūksnes, Cēsu, Madonas, Smiltenes novados, kā arī Valmierā. Šos pakalpojumus varēs saņemt arī kaimiņnovados dzīvojošie.

Projekta laikā apzinās vajadzības 476 personām ar garīga rakstura traucējumiem, individuālie izvērtējumi jau veikti 208 cilvēkiem. Apkopojums uzskatāmi liecina, ka šai mērķgrupai visvairāk nepieciešams nodrošināt dienas aprūpes centru pakalpojumus, kā arī jāveido grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas. Eksperti, kas piedalījušies plāna izstrādē, uzsvēra, ka specializētās darbnīcas var kalpot par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai sagatavotu jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgām darba gaitām.

16 pašvaldības Vidzemē projektā plāno piesaistīt Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus infrastruktūras attīstīšanai, veidojot jaunus vai uzlabojot jau esošos pakalpojumus. Tā būs Latvijā otra lielākā ERAF finansējuma kvota, kas tiks piešķirta infrastruktūras izveidei pašvaldībās, — kvotu nosaka pēc projektā iesaistīto mērķgrupas personu skaita.

Apspriedes dalībnieki uzsvēra, ka īpaši nepieciešams domāt par atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp arī viņu ģimenes locekļiem, kā arī aktīvi jāstrādā ar sabiedrību, lai tajā veidotos izpratne un empātija par konkrēto mērķgrupu pārstāvjiem. Tāpat nepieciešams stiprināt pašvaldību sadarbību sociālo pakalpojumu attīstīšanai, veidojot pārdomātu un ilgtspējīgu piedāvājumu saviem iedzīvotājiem — deinstitucionalizācijas mērķgrupu pārstāvjiem un viņu ģimenēm. Izšķiroša loma būs izveidoto pakalpojumu kvalitātei.

Kā secina deinstitucionalizācijas plāna eksperts Viesturs Kleinbergs, iedzīvotāji ir kļuvuši gudrāki: apzinās, kas tiem pienākas un ka pašvaldība ir atbildīga par to, lai nodrošinātu iespēju sociālos pakalpojumus saņemt.

Atgādinām, ka ikviens interesents līdz 27. decembrim aicināts iesūtīt komentārus vai ieteikumus Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna uzlabošanai.