Ne jau maisi glabā mūsu ļaunumu
Par šo tematu man pašam negribētos rakstīt tagad, barikāžu laika atceres dienās, bet tas pats uzprasās nepielūdzami. Arvien skaidrāk kļūst redzams, ka pārāk daudzi tautieši, prasot «čekas maisu» vētīšanu, nemaz nevēlas ieraudzīt un izprast rūgto patiesību — viņi dzīvo ilūzijās tādējādi gūt kaut kādu pašlabumu.
Piemēram, kāds cer beidzot iesēsties kādā no tām atbrīvotajām «siltajām vietām», ko, viņaprāt, milzu skaitā radītu stukaču atmaskošana un padzīšana no valsts iestādēm. Saeimas deputātam Rihardam Kolam un līdzīgiem censoņiem tā vien šķiet, ka viņi noteikti sen staigātu ministros, ja tikai izdotos kaut kā atbrīvoties no visiem tiem vecajiem sakārņiem, kas nelaiž jaunos talantus pie īstas teikšanas. Tāpēc «Visus, kas bijuši oktobrēnos, prom uz bedri, — un Latvija atplauks!»
Kādam citam savukārt gribas «maisos» atrast apliecinājumu tam, ka dzīves ieceres piepildīt traucējuši «stūra mājas» slepus liktie šķēršļi, nevis paša neuzņēmība, aprobežotība vai tā arī neatzītais talanta trūkums. «Parakstītu es VDK papīrus, točno būtu vēl krutāks poēts par Rokpelni...» Vai ir cerība izķeksēt no turienes vienkāršu, pārliecinošu skaidrojumu, kāpēc «šī valsts» joprojām nav Dānija vai Šveice — ko gan man lieki censties tās labā?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv