Līdz 14. februārim jāpagūst pārlūkot albumus!
Kopš pērnā gada maija turpinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas rosinātais kopdarbs — par godu Latvijas simtgadei izveidot elektronisku ainavu krātuvi «Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt». Pirmajā posmā līdz vasaras vidum jebkurš varēja pieteikt viņaprāt visvērtīgākās ainavu vietas, kas paliekoši vēstītu par vērtībām novados. Pēc tam eksperti, ņemot vērā pieteikto ainavu vizuālo vērtību un arī nozīmi valsts vēsturē, atlasīja 243 ainavas, kuras ievietoja tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv, kurā par katru no tām bija iespējams balsot. Kad novembrī balsojums beidzās, tika jau paziņoti 50 Latvijas ainavu dārgumi.
Bet tas bija vien skaistās dāvanas ieceres pusceļš. Kas notiek tālāk, kas jāpagūst izdarīt jau tuvāko dienu laikā, par to pirmdien Valmieras muzeja telpās Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Āboliņa un ainavu apzināšanas koordinatore mūsu reģionā Dace Laiva vadīja sarunu ar muzeju darbiniekiem, fotogrāfiem, pašvaldību pārstāvjiem. Vispirms bija stāstījums par padarīto. Gandarījums, ka jau sākotnējā balsojumā vidzemnieki bijuši visčaklākie: no Latvijā pavisam 45382 balsojušajiem vidzemnieku bijis 12995. Vidzemes ainavu dārgumu desmitniekā iebalsoti: (alfabēta secībā) Āraišu ezera un apkārtnes ainava; Burtnieku ezera ainava ar baznīcām un muižu centriem; Cēsu vecpilsētas ainava ar viduslaiku pili un parku; Lejaslīgatnes ainava ar papīrfabrikas ciemu un Gaujas pārceltuvi; Salacas ielejas ainava ar Mazsalacu un Skaņokalnu; Vecpiebalgas pauguru ainava; Vidzemes lauku sētas ainava un baltie lielceļi; Teiču purva ainava.
AR VĒRĪGU SKATIENU EKRĀNĀ. Sarunas organizatores demonstrē, kā datorā iekļūt «Elektroniskajā Latvijas ainavu dārgumu krātuvē». Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv