Olimpiskās ekspektācijas

Runājot par to, kas mūs interesē visvairāk — medaļām, prognozēs dzirdama mērena piesardzība. Un varbūt labi, ka tā, kaut droši vien lielais vairums tāpat būs dziļā neizpratnē, ja Martins Dukurs nepaņems zeltu. Mūsu Ošiem bobsleja renē par abiem kopā kaut kam jāsanāk, kaut konkurentu rinda pēc medaļām salīdzinājumā ar Sočiem ir teju dubultojusies. Ja es spēlētu azartspēles, tad savu naudu liktu uz mūsu kamaniņu braucēju stafetes komandu, kura šīs sezonas pēdējos divos Pasaules kausa posmos finišēja labāko trijniekā. Principā neiespējamā misija līdzīgi kā pārējiem biatlonistiem stāv priekšā arī Andrejam Rastorgujevam, jo ir skaidrs, ka medaļas savā starpā dalīs norvēģis Juhanness Tīngnēss Bē un francūzis Martins Furkads, ja vien viņu sniegums nebūs katastrofāls. Piesardzīgs optimisms saistās arī ar ātrslidotāju Haraldu Silovu, kuram ir pa spēkam pacīnīties par godalgām masu starta distancē.

Medaļu sakarā piesardzīgi ir ne tikai latvieši, bet, piemēram, arī vācieši, kuri bobslejā, šķiet, koncentrējuši visus savus resursus un spēkus cīņā par zeltu ar korejiešiem (!?!). Daudz kur dzirdēts, ka krievu kā organizatoru darbības Soču spēlēs un korejiešu pieeja šajās gaidāmajās salīdzinājumā ir kā Lada pret Hyundai.