Teātris dodas uz galvaspilsētu

Nacionālajā teātrī 1. un 2. jūnijā būs skatāma režisores Elīnas Cērpas veidotā un iestudētā dokumentālā izrāde «Lūcis». Izrāde ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums, un tā ir veltīta teātra un kino leģendai Pēterim Lūcim un viņa «antikvārajam teātrim» kā vēstījums jaunākajai paaudzei par mākslinieka daiļradi un viņa atstāto mantojumu Valmieras teātrim.

«Pēteris Lūcis bija riktīgs lauku zēns, dzimis kalpu ģimenē, kalpojis baltvācu muižā, un viņam bija ļoti spēcīga latviskā identitāte, ko viņš ienesa arī teātrī — tas, kā viņa izrādēs būvējās latviskā sadzīve, nebija kaut kāds pastarpinājums, bet gan tiešs paša piedzīvotā pārnesums uz skatuves. Viņš ir ļoti īpaša figūra Latvijas teātra vēsturē, atstājis lielu mantojumu, un man kā teātra praktizētājai ļoti interesē, ko ar viņa mantojumu varu izdarīt. Mani interesē šķetināt viņa teātri,» stāsta izrādes režisore Elīna Cērpa, piebilstot, ka «Lūcis» nav tapis pāris mēnešu laikā — šis ir ļoti apjomīgs projekts, pie kura strādāts trīs gadu garumā.

Tagad tā ir profesionāļu un skatītāju augstu novērtēta izrāde, kas nominēta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio balvai «Kilograms kultūras». Pētera Lūča lomā — Imants Strads.

Un Valmieras teātris jau informē, ka tradicionālās viesizrādes būs arī augustā galvaspilsētā, lai izrādītu vairākas no repertuāra izrādēm. Šoreiz Rīgas skatītāji varēs baudīt četrus stāstus par cilvēku savstarpējām attiecībām un mīlestības dažādo dabu: T. Viljamsa «Kaķis uz nokaitēta skārda jumta» Ineses Mičules režijā, D. Berija stāsts par divām māsām «Augusta vaļi» Feliksa Deiča režijā, kas pirmizrādi piedzīvos jūnijā, E. Radzinska «104 lappuses par mīlestību» Georgija Surkova režijā un P. Kohouta «Mīlestības testaments» Vara Braslas režijā viesosies Dailes teātrī.

LŪCIM piemita spēcīga latviskā identitāte, un viņš to ienesa arī teātrī. Skats no skatītāju iemīļotās izrādes «Lūcis». Titullomā Imants Strads. Matīsa Markovska foto