Beverīnas novada vēstnesis
Aprit 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, un tas šo gadu padara mazliet svinīgāku un īpašāku. Vislatvijas Dziesmu un deju svētki ir izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus no visas pasaules, vieno dažādas paaudzes. Svētku galvenā vērtība ir cilvēki, tāpēc aizsākta jauna iniciatīva — izraudzīties Dziesmu un deju svētku vēstnešus. Beverīnas novadā par to kļuvis AIVARS MIRUŠKINS, kura ģimenē dejo trīs paaudzēs.
«Dejot sāku, jo sieva aizvilka,» smejoties saka svētku vēstnesis. Viņš dejošanai pievērsies 1982. gadā, kad uzsācis dzīvi Valmierā. Tajā laikā Kauguru pagastā veidojies vidējās paaudzes deju kolektīvs, kuru vadīja Ērika Klapere. «Viņa savāca vietējos jauniešus. Mana sieva bija liela dejotāja un pavilka mani līdzi. Es laikam pēdējo reizi biju dejojis 5. klasē, kopš tā laika ar dejošanu nebiju saistīts,» atceras A. Miruškins. Vidusskolas un augstskolas laikā vairāk nodarbojies ar sportu, spēlējis pūtēju orķestrī. Dejojot Beverīnas novada vēstnesis piedalījies astoņos svētkos, sākot no 1985. gada, bet pirmie aizvadīti orķestra sastāvā 1972. gadā. Ja ieskaitām arī Skolēnu dziesmu un deju svētkus, tad Aivars kopā piedalījies jau desmit pasākumos.
DEJOTPRIEKS. Beverīnas novada XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vēstnesis Aivars Miruškins pirms koncerta Mūrmuižā. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv