Atpakaļceļa nav — ir jāuzvar

Pēc publicētajiem video sociālajos tīklos jūsu nedēļu garā treniņnometne Igaunijas pilsētā Elvā līdzinājās kadriem no astoņdesmito gadu Rīgas Dinamo hokejistu mocībām Kandavā.

Protams, bija grūti, bet čaļi to visu pieņēma — kvalitatīvi pastrādājām gan pie fiziskās sagatavotības, gan pie pašas spēles. Šādai nometnei un vēl garākai bija jābūt pirms sezonas, tad tas efekts būtu labāks. No šīs nedēļas, kuru tur pavadījām, esam izspieduši maksimumu.

Vai piedalījās visi spēlētāji?

Vairāk vai mazāk jā, izņemot Niku Savaļnieku, kurš darba darīšanās atradās Amerikā. Dažs tur nebija no zvana līdz zvanam, jo pa vidu bija gan eksāmeni, gan darbs. Nometnes beigās trenēties atsāka arī Gatis Kalniņš, kuru joprojām nomoka trauma.

Kā komandā iejuties jaunais treneris?

Kā viņš man saka, tā viņam ir pirmā komanda, kas strādā ar tādu pašatdevi. Pēc nometnes pirmajām dienām viņš atklāja, ka čaļi jau sāk uztvert viņa domu un pildīt to, ko viņš vēlas. Var redzēt, ka arī viņš ir iejuties.

Pirmajā pārbaudes spēlē pret FC Elva (valmierieši uzvarēja ar 2:1, vārti Fjodorova un Miķelsona kontā) varējām novērot jauno taktisko izkārtojumu un arī spēlētājus citās pozīcijās (P.S. otrajā pārbaudes spēlē pret Spartaks Jūrmala tika ciests zaudējums ar 0:2).

Mukuta balsta pussarga pozīcijā spēlēja, jo tas ir viņa pamata ampluā. Ulvis Bērziņš tika izvirzīts priekšā, jo mums vienkārši nebija citu uzbrucēju — Gatis traumēts, Niks prom. Jā, uzbrukuma malās no pirmajām minūtēm spēlēja jaunais Māris Barkovskis, kas man bija patīkams pārsteigums, arī Konstantīns Fjodorovs. Acīmredzot, treneraprāt, abi vislabāk atbilda šim spēles stilam.

Barkovskis, var teikt, ir jaunums lielajā komandā, vai ir vēl kāds jaunpienācējs?

No Liepājas ir tāds aizsargs Niks Rubezis, šobrīd viņš ir uz pārbaudes laiku. Diemžēl dienā pirms nometnes viņš iedzīvojās traumā, līdz ar to pirmās dienas strādāja tikai ar fizioterapeiti, uz beigām jau pieslēdzās, nu ir atguvies, tiesa, līdz pārejas periodam viņš nevar spēlēt, bet domāju, ka būs labs papildinājums komandai. Viņš ir Liepājas futbola skolas audzēknis, spēlējis arī jauniešu izlasēs. Joprojām meklējam centra aizsargu, kuru mums vajag kā ēst. Otra prioritāte mums ir centra uzbrucējs, pēc tam arī balsta pussargs. Šajās pozīcijās meklējam papildinājumu.

Ir arī kāds, kas komandu pametis?

Moldāvs Belevči. Viņam skolā bija eksāmeni — nevarēja tikt uz treniņnometnes sākumu, tikai uz beigām, teicu, lai tad nebrauc. Pēc tam mēs ar treneri, kurš arī viņam līdz galam neuzticējās, vienojāmies, ka pārtrauksim ar viņu attiecības.

Atsākoties čempionātam, visi gaida šo spēli pret Mettu nākampiektdien Valmierā.

Runāšu trenera Trubačova vārdiem — mēs gatavojamies šīs sestdienas spēlei pret RFS, un tikai pēc tās spēles mēs sāksim gatavoties arī Mettai. Protams, galvā jau arī šī spēle iespiedusies, bet noteikti nav tā, ka tikai to vien gaidām.

Vai esi skaitļojis variantus, ja nu šosezon sanāk izkrist no virslīgas? Varbūt esi saņēmis kādus signālus par tās paplašināšanos?

Tādas baumas klīst, bet mēs ar tām nedzīvojam, es arī neticu, ka tas notiks šogad, jo tas tomēr nav tik vienkāršs process — drīzāk pēc nākamās sezonas. Man par šo ir bijusi saruna ar Daini Kazakeviču (LFF sporta direktors — aut.), viņš organizēs speciālu darba grupu, kas vasaras vidū sāks apbraukāt tos potenciālos klubus, kuri teorētiski varētu izpildīt visus kritērijus dalībai Virslīgā. Jā, federācijas prezidenta pirmsvēlēšanu laikā tas bija ļoti populārs temats. Es gan ceru, ka tas notiks jau šosezon. Teikšu atklāti, nav daudz tādu komandu, kuras būtu gatavas parakstīties zem tāda budžeta, kāds ir mums, un ietu ar to startēt virslīgā. Ja mēs noturēsimies, tad nākamajā sezonā mūsu situācijai jābūt labākai.

Vai esi galvā kalkulējis iespējamos iznākumus sezonas beigās?

Ja paliekam, tad plāns ir vienkāršs — turpināt darīt, un darīt visu vēl labāk. Ja nepaliekam, tad es pat nezinu, kādas tam visam būs sekas... Tas būs baigais trieciens, kritiens atpakaļ. Pilnīgi noteikti būs spēlētāji, kas aizies prom, būs daļa tādu, kurus būs grūti motivēt strādāt tālāk vienu līmeni zemākā līgā, tad jāskatās, kas no visa šī saraksta paliek pāri. Tādā ziņā tas būs liels pārbaudījums. Piemēri mums jau ir bijuši, kā Daugavpils, kurai ir ļoti lielas rezerves.

Labi, kāda šobrīd ir situācija ar Vidzemes Olimpiskā centra laukumu? Kur spēlēsim ar Mettu?

Tur arī spēlēsim. Tur notiks visas nākamās trīs spēles. Krietni mūsu plānus šajā sakarā sabremzējusi būvvalde, kura saskatījusi projektā kaut kādas problēmas, tā krietni paildzinot šo darbu sākšanos, tā jau līdz ar Jāņiem visu būtu nomainījuši. Visticamāk, darbi sāksies pēc 16. jūlija, uzreiz pēc Liesmas kausa, kas šogad plānots divās dienās — 14. un 15. jūlijā, ar izspēlēm gan VOC, gan futbola kluba bāzē.

Nevaru nepaprasīt arī par treneru atlaišanu — viss notika ļoti negaidīti, vismaz publiskajā telpā. Vai šis lēmums bija pārdomāts vai tika pieņemts mirkļa iespaidā?

Par to sāku domāt pēc pirmā apļa beigām. Bija kaut kas jādara. Pirmo apli nospēlējām uz emocijām — jauna līga, viss ir forši, čaļi cīnījās, lai kāds arī rezultāts. Psiholoģiski bija ļoti grūti, un es redzēju, ka čaļi lēnām sāka brukt, — varbūt kāds treneris brīnumdaris būtu atradis, kā to var mainīt, šajā gadījumā tā pat nebija šo treneru vaina — nu nav viegli pirms katra treniņa, katras spēles atrast jaunus vārdus un iestāstīt džekiem, ka tūlīt uzspīdēs gaisma tuneļa galā.

Vajag saprast, ka viņi nav atlaisti no darba un ka netiek vainoti visā, kur mēs esam. Šajā situācijā mums bija trīs varianti — nomainīt vadību, trenerus vai spēlētājus. Spēlētājus mēs nomainīt nevaram, jo tie ir mūsu pašu un mums arī nav tāda budžeta. Vadības maiņu es varu piedāvāt, ja kāds zina, ka viņš var darīt šo darbu labāk. Trešais bija šis trenera variants, kas noteikti nebija vienkāršs lēmums. Jaunā trenera kandidāti principā bija divi — viens no tiem burtiski nokrita no gaisa, viņš arī šobrīd vada komandu (viņu ieteica ventspilnieki — aut.).

Šobrīd Gatis ar Normundu turpina darbu klubā, trenējot dublierus?

Jā, abi šobrīd trenē dublieru komandu, tai klāt nāk U16, arī U15 un U14 komandas, gribam izveidot divas grupiņas — vienu, kas ir tuvāk dublieriem, un otru, kas spēlē jauniešu čempionātos.

KOMANDA Igaunijas treniņnometnes noslēgumā pateicībā par silto uzņemšanu kopbildē ar FC Elva šallīti: Roberts Rainers Cipe (pirmajā rindā no kreisās), Egils Arturs Nazarovs, Oskars Madis Miķelsons, Niks Rubezis, Artūrs Pallo, Konstantīns Fjodorovs, Eduards Stīpnieks, Māris Barkovskis, Dāvis Rutks, Valts Jaunzems, Uldis Pūcītis (otrajā rindā no kreisās), Masamba Sambo, Ulvis Bērziņš, Mārcis Ērglis, Elvis Arnavs, Artūrs Bankavs, Marks Bogdanovs, Tjerī Mukuta, Artūrs Rainers Talcis, Kaspars Ribaks, Klāvs Kramēns un komandas fizioterapeite Līva Muižniece — visiem pa vidu treneris Nikolajs Trubačovs.