Pirmā uzvara izslīd no rokām

Pirms šīs kārtas iepriekšējās nedēļas nogalē norisinājās Latvijas kausa izcīņas 3. posma spēles, kurās mūsu futbolisti samērā pārliecinoši (3:0 — vārti Ērgļa, Kramēna un Savaļnieka kontos) izbraukumā tika galā ar sev labi zināmajiem preilēniešiem. Preiļos laukumā izgāja arī no Spartaks Jūrmala iegūtais latviešu uzbrucējs Rolands Vagančuks, pirmo spēli Nikolaja Trubačova vadībā aizvadīja arī Niks Savaļnieks. Kausa izcīņas turpinājumā izloze valmieriešiem piešķīra pašlaik nesatricināmos RFS — šīs cīņas vieta un laiks vēl tiks precizēts.

Aizvadītajā nedēļā komandai pievienojās vēl viens papildspēks — austrāliešu aizsargs ar horvātu saknēm Ante Bakmazs, pārnākdams no Kauņas Žalgira (pagājušajā sezonā spēlēja arī Jelgavas rindās). Viņš savu debiju VALMIERA GLASS VIA kreklā piedzīvoja tieši pret savu bijušo klubu un izskatījās visai pārliecinošs.

Svētdienas karstumā abu tradīcijām bagāto latviešu klubu divcīņu bija sanākuši vērot vien aiz matiem pievilkti 120 skatītāji, pieļauju, ka daudzi šo spēli izvēlējās vērot TV tiešraidē, klausoties Anatolija Kreipāna balss iesildīšanu pirms vakarā paredzētās Pasaules kausa finālspēles.

Negaidot mājinieku gājienus, šajā duelī iniciatīvu uzņēmās viesi — jau pirmajās septiņās minūtēs nopelnot divus stūra sitienus. Aktīvs presings, fiziska kontaktspēle — izskatījās, ka Mariana Pahara vīri šim pretsparam vienkārši netika pāri, kaut vienā epizodē tika gan, gūstot pat vārtus, bet tad talkā nāca tiesnešu svilpe par aizmugures stāvokli. Labi Jelgavas aizsargus kacināja Alvis Jaunzems. Stabili aizsardzībā darbojās kā jaunpienācējs Bakmazs, tā Artūrs Bankavs, arī malējie Oskars Madis Miķelsons un Roberts Rainers Cipe. Otrā laukuma galā savukārt regulāri ar neprecīziem atsitieniem, piespēlēm nodarbojās jelgavnieku vārtsargs Jānis Krūmiņš, arī viņa komandas biedriem regulāri bumba gāja autā. Diemžēl pirmais modrības pārbaudi neizturēja valmieriešu vārtsargs Marks Bogdanovs, nedaudz kļūdoties pie saviem vārtiem spēles 33. minūtē, kas noveda pie vēl virknes neveiksmīgām miniepizodēm un precīza Andra Krušatina sitiena no tuvas distances, — 0:1. Puslaika izskaņā cirkšņa savainojums liedza spēli turpināt Artūram Pallo. Neilgi pēc viņa nomaiņas smieklīgā epizodē kā Bolts savus pretiniekus jaunākais no brāļiem Jaunzemiem — Alvis — apskrēja pieredzējušo Valēriju Redjko, talkā nāca lietuvietis Sigits Olberķis, izsitot bumbu uz stūra sitienu, kuru pēc mirkļa soda laukumā jau raidīja Miķelsons — bumba burzmā lēkāja kā jojo bumbiņa, līdz to laimīgā kārtā vārtos raidīja Bankavs — 1:1.

Otrā puslaika sākumā viesi turpināja uzņemto tempu — 50. minūtē pēc Vagančuka reida Rolands no labās malas kā uz paplātes bumbu uzcentrēja Gatim Kalniņam uz galvas, diemžēl iespēju, kurā Gatis deviņās no desmit epizodēm bumbu būtu raidījis vārtos, šoreiz viņš  nopūdelēja. 54. minūtē par pārkāpumu pret Valtu Jaunzemu otro dzelteno saņēma Olberķis, tā pirmo reizi šajā sezonā valmierieši nonāca vairākumā, liekot pamatoti berzēt rokas saviem līdzjutējiem. Diemžēl mūsu futbolisti neprata izmantot šo handikapu — iniciatīvu drīzāk pārņēma jelgavnieki, to noturot līdz pat fināla svilpei. Tā vien izskatījās, ka degvielas mūsējiem nepietika visām 90 minūtēm — arī Trubačova vēlmē presingot pretspēlētājus šajā svelmainajā dienā tika patērēts pārāk daudz spēku, kuru trūkums burtiski sitās uz āru.

Un tomēr vēlme pēc pirmās uzvaras mūsējos dzina uz priekšu — 73. minūtē pēc Eduarda Stīpnieka nesekmīga sitiena bumba atlēca pie Alvja, kurš to acumirklī raidīja vārtu tīklā, gūstot savus pirmos vārtus šajā sezonā, — 2:1. Prieki gan bija gaužām īsi, jau nākamajā jelgavnieku uzbrukumā pēc stūra sitiena Vladislavs Kozlovs atjaunoja līdzsvaru rezultātā — 2:2. Šie vārti tika gūti pēc Pahara uzmainītā gruzīnu viesspēlētāja Gurama Lukavas piespēles.

Izšķirošās spēles minūtes bija kārtīgs nervu pārbaudījums ikvienam iesaistītajam, īpaši valmieriešiem, kuriem jebkāds punkts būtu zelta vērtē, trīs — tie jau būtu pilsētas svētki Rīgas ielā. Spēles pēdējās minūtēs arvien pārliecinošāk bumbu kontrolēja Pahara vīri, pēc Ērgļa nomaiņas laukuma vidus pilnībā pārgāja viņu rīcībā, likās, ka mazākumā spēlējam mēs. Visam savs pamats, un laikam jau likumsakarīgi, ka veiksme galu galā uzsmaidīja mājiniekiem, kad tiesneša Ķēniņa piešķirtajā spēles papildlaika pēdējā minūtē aktīvais Lukava uz soda laukuma robežas apspēlēja pagurušo Alvi Jaunzemu un raidīja netveramu sitienu Bogdanova sargāto vārtu tīklā — 2:3. Pats sev sāli uz atvērtas brūces  sabēra Savaļnieks, kurš pēc fināla svilpes vēl metās atbildēt uz Jemeļjaņenko provokācijām — abiem sarkanās, no kurām Nikam tā noteikti būs grūtāk pārdzīvojama.

Gatis Kalniņš pēc spēles: «Zaudēt pēdējā minūtē vienmēr ir ļoti sāpīgi, laikam nebijām pelnījuši, lai spēli beigtu vismaz uz neizšķirta. Nesakoncentrējāmies līdz galam.  Iespējams, kaut kur patraucēja doma, ka šī uzvara ir tik ļoti tuva. [Par uzvaras vārtiem] Grūti spriest, vai Marks varēja vai nevarēja šo sitienu izvilkt, varbūt, ja būtu spēles sākums, kad svaigāks, tad izdotos, bet tikpat labi tas ir jautājums arī mūsu balsta pussargiem, kuriem ir jāspēj bloķēt šādus sitienus. Meklēt vainīgos gan nav nekādas jēgas, visiem pašiem ir jāizdara secinājumi. Tie, kas seko futbolam, noteikti būs pamanījuši, ka vairs neatdodam uzvaras ar lieliem rezultātiem, ka dodam arvien lielāku pretsparu — daudz kas ir uzlabojies, atnākot jaunajam trenerim. Vienīgi vēl netiekam pie paša galvenā — pie punktiem.»

Marians Pahars: «Protams, esmu priecīgs par uzvaru, bet neesmu apmierināts ar manu futbolistu izpildījumu, īpaši pirmajā puslaikā. Neizdevās daudz no plānotā. Lukava ar mums ir tikai nedēļu, kā jau gruzīns, viņš ir tehnisks spēlētājs, ar lielisku kreiso kāju — par viņa kvalitāti mēs arī visi pārliecinājāmies, viņš šodien principā atnesa uzvaru.»

Uzreiz pēc šīs spēles cīņu ar Ventspili aizvadīja arī FK Metta/LU, kura par laimi mums beidzās ar ventspilnieku uzvaru (3:1). Līdz ar to turnīra tabulā mums joprojām divi, bet Mettai četri punkti. Jelgava no abām pastarītēm ar 14 punktiem jau atrāvusies visai drošā attālumā.

Nākamā spēle 23. jūlijā izbraukumā pret Ventspili.

FK Jelgava — VALMIERA GLASS VIA 3:2 (1:1)

Vārti: Krušatins 33’, Kozlovs 75’, Lukava 90’+5 — Bankavs 42’, A. Jaunzems 73’

Brīdinājumi: Olberķis 45’+1, 53’, Kurtišs 90’ — Stīpnieks 5’, Bankavs 44’, Vagančuks 68’

Noraidījumi: Olberķis 53’, Jemeļjaņenko (pēc finālsvilpes) —  Savaļnieks (pēc finālsvilpes)

Sastāvi: Krūmiņš (v), Siņeļņikovs (71’ Ulimbaševs), Kurtišs, Lazdiņš, Grigarāvičs, Krušatins, Olberķis, Kiriļins (62’ Lukava), Redjko (k) (59’ Minkevičs), Kozlovs, Jemeļjaņenko — Bogdanovs (v), Bakmazs, Bankavs, Cipe, Miķelsons, Stīpnieks, Pallo (40’ Vagančuks), V. Jaunzems (65’ Savaļnieks), A. Jaunzems, Kalniņš, Ērglis (k) (82’ Taulavičus).

Spēles tiesnesis: Artis Ķēniņš

BUMBA VĀRTOS — Valmieras futbolisti noskatās, kā pēc stūra sitiena bumbu viņu vārtos raida Vladislavs Kozlovs, panākot neizšķirtu — 2:2. Raita Supes foto