Laukos ir jārosās
«Izeju rīta soli pa saimniecību, tad nomazgāju muti, uzštātējos un esmu darbā prom, bet vakarā atkal kūts drēbes. Ja laukos dzīvot gribas, tad kaut kas jādara ir, un mēs «Rijaskalnos» strādājam kopš 1992. gada,» tā Inguna Liepiņa, kuru vietējie noteikti atpazīst ne tikai kā spēcīgas, gandrīz 80 govju un teļu saimniecības īpašnieci, bet arī kā Ingunu no pagastmājas, pie kuras aiziet priekus un bēdas pastāstīt. Daudzus gadus Inguna strādā vietējā pašvaldībā un ir arī Ramatas pagasta pārvaldes vadītāja.
«Pārvaldē daudz jādomā ar galvu, tur ir citas emocijas, bet lauku mājās vienmēr darbs vairāk fizisks. Man patīk abi, bet to gan zinu, ka ar cilvēkiem kādreiz ir sarežģītāk. Cilvēks var tā viens otram pateikt, ka grūti piecelties un tālāk domāt, strādāt, bet ko var govs? No viņas tikai ar asti pa muti dabūt,» smaidīja Inguna un kopā ar slaucēju, kas daudzus gadus jau palīdz ikdienas solī, steidzās no tuvējā laidara dzīt gotiņas kūtī, jo bija vēla pēcpusdiena: laukā dunduru uzbrukums, un piena devējām klāt arī slaukšanas laiks.
«Lopi mums saimniecībā bijuši visu laiku, arī bērnu saimniecībās tāpat. Tikai viņiem gaļas lopiņi. Bet savulaik jau esam mēģinājuši daudz ko. Arī kartupeļus audzējām cietei un pārtikai, uz skolām un slimnīcām vedām, bet tagad: cik kartupeļu jūs ģimenē lietojat? Man liekas, ka daudz mazāk tos cilvēki patērē. Mums arī tepat blakus laukā — 12 vadziņas, un visam pietiek,» vērtēja Inguna, priecājoties, ka tā «iela», kas no Talča līdz Kundziņiem, ir rosīga.
GANĀMPULKS jāpasargā no knišļiem un dunduriem, un klāt arī slaukšanas laiks, — tā Inguna Liepiņa, kura pēcpusdienās, atgriezusies no valsts darba, steidz paspēt arī mājas soli. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv