Birzgaļu dzimtas sāga. VI
Ieskatīsimies latviešu strēlnieka un ārsta LUDVIGA (GOLDBERGA) ZELTKALNA (1898-1998) piezīmēs — paša rakstītajā dzīvesstāstā, ko pārrakstījis un apkopojis viņa radinieks Andrejs Birzgalis.
Pirmo izglītību man deva māte, iemācot lasīt latviski un krieviski. Reizē ar divarpus gadus vecāko brāli Pēteri reizē 1906. gadā sākām apmeklēt Burtnieku pagasta skolu — 3 km attālumā no mājām, pagasta nama otrajā stāvā. Ziemā negājām uz mājām, bet pārgulējām skolā veselu nedēļu pirmā stāva telpā. Gultiņas bija ar salmu maisiem, gulēju kopā ar brāli Pēteri.
Svarīgākais notikums bija braukšana uz Rīgu 1910. gadā skatīt Krievijas ķeizaru. Skolotājs Muzikants izvēlējās trīs labākos dziedātājus, iemācīja divas dziesmas krievu valodā — himnu un vēl vienu. Bija liels notikums redzēt vilcienu un pat braukt ar to.
Apmetāmies krievu seminārā, gulējām uz grīdas salmos. Tajās telpās 12 gadus vēlāk uz desmit galdiem gulēja līķi studentu apmācībai anatomijā. Pirmajā dienā dziedājām kopā ar vairāku tūkstošu balsīm slavas dziesmas ķeizaram. Otrajā dienā pēc vairāku stundu gaidīšanas redzēju ķeizaru, ķeizarieni un troņmantnieku braucam karietē. Kā piemiņu no Rīgas brauciena saņēmu medaljonu, kam vienā pusē bija Nikolaja II, otrā Pētera Lielā attēls. Otro un pēdējo reizi redzēju Nikolaju II Petrogradā 1916. gada rudenī.
ARKĀDIJA 30. gados. Tagad māja nojaukta un uzcelta cita. Foto no personiskajiem arhīviem
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv