Slīkstam nevajadzīgu mantu kaudzē
Kāds jūsmājās ir decembris? Pārsvarā šo saucam par gaidīšanas, Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Un reti kurš teiks, ka šie svētki viņam ir vienaldzīgi. Ne katram ir kristīga, ne katram folklorā balstīta pārliecība, bet pārsvarā šie svētki cauri laikiem un gadsimtiem saukti par gada gaišāko notikumu. Ja nevaram pateikt neko citu, tad mēdzam bilst, ka tas ir laiks, kad dzimst brīnums. Ticība gaišumam, kaut kam labākam gadu tūkstošiem bijusi svarīga visai cilvēcei.
Ziemassvētku laikā tiek nolikti kara cirvji, tad mazinās pretrunas, jā, ko tur liegties, arī vairāk ir brīva laika, lai satiktos, parunātos. Ziemassvētku dienās cilvēki cits pie cita trauc pāri kontinentiem, lai apskautu, novēlētu mieru un laimi.
Kad Ziemassvētki kļuva arī par vienu lielu iepirkšanās pasākumu? Kad mirkļus, kuros skan zvani – pie ilkss vai baznīcā –, pārvērta par komerciju? Var jau teikt, ka tirgošanās vienmēr šiem svētkiem piestāvējusi, jo vecākajam Ziemassvētku tirdziņam Eiropā, kas joprojām ir atvērts Drēzdenē, esot vairāk nekā piecu gadsimtu sena vēsture... Taču pārlieku lielais materiālisms šiem svētkiem būs klāt likts daudz pārskatāmākā pagātnē. Pavisam nesen, vismaz mūsu platuma grādos, cilvēki sāka runāt par iepirkšanos kā neatņemamu dzīves nepieciešamību un ikdienas daļu, kad blakus citām kaitēm sāka pieminēt arī «šopaholismu», pārliecinot, ka mūsdienu sabiedrībā tik tiešām ir sirdzēji ar pirkšanas kāri, un nedēļu nogalēs, tāpat kā svētku laikā, daudzi labāku garastāvokli atgūst lielveikalā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv