Vecie meži – Gada dzīvotne
Lai pievērstu uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai, kopš 2015. gada Latvijas Dabas fonds nosauc arī Gada dzīvotni. Pērn šajā godā bija celts jebkurš dižkoks, šogad – jau visi boreālie un vecie meži, kuros ir izdzīvojuši gan senie koki, gan arī daudzas, citur vairs reti sastopamas dzīvības.
Nosacītie ziemeļnieki
Boreal tiešā tulkojumā no angļu valodas nozīmē «ziemeļu», taču zinātnieki par boreāliem mežiem uzskata visus vecos mežus ar skujkokiem, kuru mūžzaļās skujas ļauj šim mežam augšanai izmantot visu arī mūsu klimata joslai raksturīgo pārāk īso vasaru, kā arī vēso pavasari un rudeni. Šiem mežiem ir raksturīga krēslaina noskaņa, ko tiem piešķir tajos dominējošās priedes un egles. Zemsedzi tādos mežos veido skujkokiem uzticamie sīkkrūmi – mellenes, brūklenes, miltenes un vistenes. Papildu krāsainību šiem mežiem piešķir skujkoku vidū sev vietu atradušie bērzi un apses, dažādi krūmi, bet zemsedzē sīkkrūmi mijas ar sūnu un ķērpju paklāju un egļu mežos arī ar bagātīgām zaķskābeņu audzēm.
Šādos mežos liela nozīme ir atmirušajai koksnei – dažāda lieluma stumbeņiem, kritalām, kur mājvietas atrod visdažādākās dzīvās radības. Vēl lielākas vērtības šajos mežos ir lielie un vecie koki, kuru resnie stumbri un izteiktais vainagu zarojums dod vietu gan sīkputniem, gan lielo putnu ligzdām. Visraksturīgākais veco mežu putns ir melnā dzilna, kas dobumus var izkalt tikai resnā priedē. Šajos dobumos savukārt ligzdo putni, kas paši dobumus nekaļ, piemēram, meža balodis un bikšainais apogs. Vecajos mežos mājo trīspirkstu dzenis, mednis, kā arī šī gada putns mežirbe. Par meža ilgo, cilvēku neietekmēto vai maz ietekmēto dabīgumu liecina arī tur sastopamas retas augu sugas, piemēram, plakanstaipekņi, bet jo īpaši sūnu, ķērpju un piepju sugas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv