Otrajā Vidzemes skolu stāstnieku salidojumā

Arī šogad salidojuma veidotāji, Vidzemes stāstnieki, vēlējās dot iespēju jaunajiem stāstniekiem darboties ārpuskonkursa vidē, lai veicinātu un atbalstītu klausīšanās un stāstīšanas prasmes, kur stāsts izriet no konkrētās situācijas.

Diezgan kuplā pulkā līdzatbraukušie skolotāji no Trikātas, Rubenes, Valmieras Pārgaujas sākumskolas, Rūjienas, Burtniekiem un Naukšēniem, kā arī Ēveles pagasta bibliotekāre saprata un piedzīvoja, ka šis pasākums nodrošina visīstāko kompetenču pieeju vēstures, literatūras, ģeogrāfijas, mūzikas un arī amatu mācības apguvē. Kur vēl labāk iepazīt Latvijas senvēsturi, ja ne Āraišu arheoloģiskajā parkā! Izpratne par vienkāršas rūdas kausējamās krāsns uzbūvi un māla trauciņa gatavošana ar savām rokām jau sajūtu līmenī vien atsauks atmiņā informāciju, ja tā skolas programmā būs nepieciešama. Kad bērnam pašam ar graudberzi bija jāsaberž sauja kviešu iespējamām rītdienas brokastīm, tad putrai, ko vārīja tieši ugunskurā liktā podā, jau bija cita garša un vērtība. Un tur patiesi iederējās stāsti par ēdienu, labības izcelšanos un audzēšanu. Stāstot ārā tik vējainā dienā, nācās pat iemācīties savā labā izmantot brāzmas spēku, lai stāsts sasniegtu klausītājus. Pārsteigums bija Trikātas pamatskolas skolotājas Ilzes Dauvartes tik izteiksmīgi stāstītā pasaka. Savukārt, kad parka gide Sanda Salmiņa stāstīja par ezerpils atrašanu, tad īsti vietā bija sēdēt uz ezerpils apaļkoku mājiņu lievenīša, piemiegt acis saulē vai skatīties ezera tumši zilajā ūdenī un klausīties bērnu stāstītās teikas par lidojošajiem ezeriem. Kā labā literatūras stundā, kad bērni sagatavojušies un jaukā gaisotnē dalās ar uzzināto. Un patiesi varēja iztēloties, kāda bijusi cilvēku ikdiena pirms simtiem gadu.

Ne jau katru dienu gadās satikt meistaru, kas prot ne tikai ugunskurā liktā podā pagatavot gardu putru, bet izdarināt arī dažādus mūzikas instrumentus. Drabešu Amatu mājas Andris Roze to prot pat ļoti labi. Un daļa bērnu noteikti atcerēsies gan viņa briedināto putru, gan to, kas ir sīpoltaure, cik jaudu vajag, lai pūstu ragā, un ar ko kokle atšķiras no cītaras.

Liels ieguvums bija iepazīšanās ar Amatas pamatskolas bērnu veidoto animācijas filmu par Āraišiem. Tik daudz teiku un nostāstu vienā filmā! Turklāt bērni gatavojuši lelles un ierunājuši arī lomas. Un jau otro gadu Amatas pamatskolas skolēni kopā ar savu vadītāju Sandu stāstnieku salidojuma laikā ir vienā pulkā ar mūspuses bērniem.

Noslēgumā bija tradicionālā kopējā mielošanās ar tēju un Liepkalnu kliņģeriem un šoreiz arī ar z/s Zilūži dāvāto saldējumu – paldies viņiem par to!

Viss izdevās, kā plānots. Mājup devāmies spārnoti, ar jauniem draugiem, zināšanām par Latvijas senvēsturi un iegūtu jaunu uzstāšanās pieredzi stāstam pietuvinātā vidē.

Lai salidojums varētu notikt, liels paldies Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītājai Ievai Stiģei un Valmieras Jaunatnes  centra Vinda vadītājai Sanitai Lozei par sapratni un ieinteresētību, gādājot par finansiālo atbalstu gan mielasta galdam, gan kopējam autobusam! Āraišu arheoloģiskā parka muzejpedagoģei un Vidzemes stāstniecei Sandai Salmiņai un Drabešu Amatu mājas meistaram Andrim Rozem par lielisko programmu, Vidzemes stāstnieku saimes vadītājai Agitai Lapsai par salidojuma saturu un sagatavošanas darbiem! Paldies skolotājiem (un arī vecākiem), kas bērniem palīdzēja izvēlēties stāstāmo materiālu un sagatavoties stāstīšanai! Datorgrafikas darbu veicējai Lāsmai Mednei par afišas, programmas un apliecinājumu izveidi un Naukšēnu Bērnu un jauniešu centra vadītājam Gundaram Putniņam par kancelejas darbiem! Paldies visām pašvaldībām, kas palīdzēja ar transportu! Un, protams, paldies arī jaunajiem stāstniekiem, kuri bija labi sagatavojušies, un tāpēc gan skolotājiem, gan rīkotājiem bija gandarījums par kopīgi paveikto.

VIDZEMES JAUNIE STĀSTNIEKI un viņu skolotāji.