Latvija var lepoties, ka mūsu izglītības sistēma piedāvā plašu interešu izglītību, tostarp folkloras izzināšanu un lietošanu, un valsts līmenī ar šo nodarbojas Valsts Izglītības satura centrs, atbalstot skolām paredzētas veselas septiņas interešu izglītības jomas, un folklora ir tikai viena no tām.
Jau daudzus gadus jūlijā bijušajā Ķoņu skolā jeb Dīķeres muižā notiek pašvaldības atbalstītas nometnes skolas vecuma bērniem.
Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā notika skolu stāstnieku konkursa «Teci, teci, valodiņa» Valmieras pusfināls.
23. augustā daudzviet Latvijā notika Baltija ceļa atceres pasākumi. Ja palūkojamies atpakaļ pagātnē, atceramies, ka toreiz, 1989. gadā, Baltijas ceļš bija nopietna protesta akcija.
5. – 6. augustā Rēzekne aicināja stāstniekus no visiem Latvijas novadiem uz VII Latgales stāstnieku festivālu «Omotu stousti».
Ar šādu nosaukumu no 26. līdz 30. jūlijam bijušajā Ķoņu skolā jeb Dīķeres muižā notika bērnu vasaras nometne. Tā bija projekta Kopā būt! viena no aktivitātēm, ko 2021. gadā īsteno biedrība Ķoņu kalna dzīves skola, piesaistot sadarbības partneri Naukšēnu novada pašvaldību.
Naukšēnu novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā INGRĪDA BĒRZIŅA 23. aprīlī saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas apbalvojumu par 20 nostrādātiem darba gadiem Naukšēnos, var teikt arī – par izglītības darbam veltīto mūžu. Ciemojos, lai aprunātos par to, kādi ir bijuši Ingrīdas soļi līdz skolotājas profesijai, un lai uzzinātu vairāk par padomju laika pedagogu personības tapšanas ceļu.
Vasarā vecākiem nereti jādomā, kā palīdzēt saviem bērniem piepildīti pavadīt laiku. Ne jau visi bērni ir sportisti un tiek noslogoti treniņnometnēs, ne visi vecāki var izmantot pilsētu piedāvātās dienu nometnes, un labi, ja kaut kur tālu laukos ir pašvaldības, kas piedāvā bērniem interesanti un saturīgi pavadīt laiku nometņu pieredzē bagātu pedagogu vadībā. Tieši tāpēc, ka ir pieprasījums, nu jau vismaz 15. gadu šāda nometne notika Dīķeru muižā.
22. martā skolas vecuma bērni un jaunieši – konkursa Teci, teci, valodiņa dalībnieki, viņu skolotāji un vēl pulciņš interesentu no Pārgaujas sākumskolas devās uz Āraišiem, kur šogad notika II Vidzemes skolu stāstnieku salidojums. Jāatzīmē, ka pirmais šāda veida salidojums pagājušajā gadā notika Naukšēnos. Tika iepazīts Naukšēnu Cilvēkmuzejs un fon Grotes muižas komplekss, kur atbilstoši ēku iedabai tika stāstīti maizes un ūdens stāsti, pagraba (spoku) stāsti un sadzīves pasakas par kungiem un kalpiem.
1. novembrī Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas telpās notika skolu stāstnieku konkursa Teci, teci, valodiņa Valmieras novada trešais pusfināls, kura šīgada temats bija Rotā saule, rotā bite. Skolu stāstnieku saimei piepulcējušies jauni dalībnieki visās vecuma grupās, tālab kopskaitā nu jau 29 dalībnieki no deviņām skolām.
Rakstam Paaudzes vienojot par Vidzemes stāstniecēm 19. aprīļa Liesmā nepieciešams precizējums, jo nav jau tā, ka Vidzemē ir tikai četras stāstnieces, nē, mūsu kopiena ir plašāka. Bet daļa vairāk rosās lokāli un kopj šo mutvārdu tradīciju Stāstu bibliotēkas ietvaros, kā, piemēram, Gunta Daļecka Burtniekos, Gaida Saukāne Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā, Liene Apsīte Mazsalacā. Un saraksts vēl nebūt nav galā. Citi no savas komforta zonas iziet, tikai dodoties uz stāstnieku festivāliem, bet ir arī tādi, kuri atbalsta citu rīkotās aktivitātes visa gada garumā. Tā rodas pleca sajūta un pieredze, kura pēc tam palīdz izvēlēties īsto stāstu, īsto intonāciju, dod īsto garšu tam, ko dara.
Draudzīga gaisotne, pirtis, kazas, Mītavas vēsture, ledus skulptūras un Jelgavas valdzinājums — tā pavisam īsi varētu raksturot februāra ekskursiju, kurā devās Naukšēnu novada vidusskolas skolotāji un darbinieki. Ekskursija bija dāvana no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) par uzvaru konkursā Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2016.
Rīgas Latviešu biedrības zālēs sestdien notika divdesmitā bērnu un jauniešu stāstnieku konkursa «Teci, teci, valodiņa» fināls. Tajā kopā ar vairāk nekā 120 citiem stāstniekiem no visas Latvijas sava runātā vārda spēku un māku rādīja arī Valmieras pusfināla konkursa laureāti.
50 gadi cilvēka dzīvē šķiet tāds nieks vien esam. Savukārt 50 laulības gadiem ir pilnīgi citāds svars. Tie ir kopīgi vadīti gadi, kurus caurvij viss cilvēku savstarpējo attiecību krāsu spektrs, un tāpēc var teikt: «Mūžs raibs kā dzeņa vēders.»
Šonedēļ piedalījos starptautiskajā konferencē «21. gadsimta cilvēks un digitālā vide» Valmieras integrētajā bibliotēkā, kur bija ielūgti arī latviešu valodas skolotāji. Konference raisīja pārdomas par lasīšanas paradumu straujo maiņu, kas saistās ar tehnoloģiju attīstību. Ļoti interesants šķita projekta «Lasi, un tev sekos!» izvērtējums. Patika aizrautība, ar kādu skolēni dalījās piedzīvotajā.
Pasaulslavenais mākslinieks Gustavs Klucis dzimis Latvijā, Ķoņu pagastā, 1895. gada 4. janvārī daudzbērnu ģimenē. Mācījies vietējā skolā Ķoņos, arī Rūjienas draudzes skolā, Valmieras Skolotāju seminārā, Rīgas pilsētas mākslas skolā pie latviešu glezniecības lielmeistariem, līdz 1915. gadā ierauts Krievijas impērijas kara virpulī un kā latviešu sarkanais strēlnieks stāvējis sardzē arī pie Ļeņina durvīm. Turpinājis mākslinieciski izglītoties pie tālaika Krievijas izcilām personībām. Ticējis, ka jauns laikmets pavērs ceļu jaunai mākslai, un, ieguldīdams milzīgu darbu, plecu pie pleca strādādams ar uzticamo dzīvesbiedri mākslinieci Valentīnu Kulaginu, piedzīvojis galvu reibinošu karjeru, kļūdams ne tikai par padomju režīma propagandas ieroci, bet arī par visā pasaulē pazīstamu Krievijas jaunās mākslas simbolu. Taču 1938. gadā viņš tika arestēts un nošauts kā padomju varas ienaidnieks. Arī tāpēc, ka mākslinieks. Tāpēc, ka spožs. Tāpēc, ka latvietis. Un tālab, ka pretrunīgs ir viņa kā mākslinieka devums, mēs Latvijā viņu tik ilgi nevarējām pieņemt.
/Izmantoti materiāli no I. Derkusovas un I. Bužinskas rakstiem/