Lai mūžīgā gaisma atspīd viņiem!

Sv. Sīmaņa draudzes virsmācītājs Edijs Kalekaurs kopā ar baznīcēniem aizlūdza par Valmieras atbrīvošanas simtgadi un par kaujās kritušajiem, atbrīvojot Valmieru no lieliniekiem 1919. gada 26. maijā.

«Tu, kas valdi mūžībā, šodien

Tevi dziesmā sveicam, jo mums

visiem atmiņā darbi,

ko ar Tevi veicām, savu zemi sargājot.»

(Dz.540 «Tu valdi mūžībā»)

Dievkalpojums bija kā atgādinājums, kas tad bija šie drosminieki. Tā bija Skolnieku rota, kuras pirmsākumi ir Igaunijā. Vilandes skolas skolnieki tolaik daudzos iededza kvēli. Arī Valmieras un Cēsu skolniekos bija degsme atbrīvot savu pilsētu, savu dzimto zemi no lieliniekiem. Dievkalpojumā virsmācītājs Edijs Kalekaurs uzsvēra: «Patiešām joprojām apbrīnas vērta ir skolnieku drosme, uzdrīkstēšanās un mīlestība, lai par brīvību ietu nāvē. Tad nu atcerēsimies un pienācīgi godināsim šos bezbailīgos jauniešus un arī igauņu puisi Viktoru Andersonu, kuram dzīvību mūsu baznīcas tornī atņēma lielinieku raidīta lode.»

Jaunā igauņa pašaizliedzību mums vienmēr atgādinās piemiņas plāksne pie baznīcas sienas.

Valmierā Sv. Sīmaņa baznīcā 26. maijā skanēja ērģeles. Sv. Sīmaņa draudzes koris un visi sanākušie dievlūdzēji no sirds dziedāja «Dievs, svētī Latviju!», bet laukā tajā laikā raudāja Māte Latvija – pamatīgi lija.

ATCERĒSIMIES! Skolnieku rotas drosmi pieminēja un par kritušajiem kopā ar baznīcēniem aizlūdza Sv. Sīmaņa draudzes virsmācītājs Edijs Kalekaurs. Egila Upes foto