Jauns prezidents, jauns laikmets?
Latvijai kopš šīs nedēļas sākuma ir jauns prezidents – jurists un vēl nesen Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits. Savu prezidentūru jaunais prezidents sāka ar visai aizkustinošiem un sirsnīgiem solījumiem strādāt visas Latvijas tautas labā, un šie solījumi daudziem deva cerības, ka Latvijai atkal varētu būt Prezidents (ar lielo burtu).
Ar šo vārdu ir jāsaprot galvenokārt valsts simbols un cilvēks Rīgas pilī, kura viedokli un vērtējumu ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata par svarīgu. Cilvēks, kas tikai ar savu autoritāti un vārdiem spēj ietekmēt valstī notiekošos procesus visai sabiedrībai vēlamajā virzienā. Latvijai šāds cilvēks arī ir nepieciešams, jo pēc gandrīz trīsdesmit neatkarības gadiem mums beidzot tā kā vajadzētu tikt skaidrībā pašiem ar sevi, un arī globālās politiskās tendences sola acīm redzamu neskaidrību periodu, kura laikā nāksies pieņemt daudzus neviennozīmīgus lēmumus.
Kas attiecas uz sadaļu «tikt skaidrībā pašiem ar sevi», tad nav grūti ieraudzīt, ka Latvijas sabiedrība, valsts iedzīvotāji, ir sašķelti pa tik daudzām līnijām, ka mums ir grūti cerēt uz kādu vērā ņemamu valsts uzplaukumu. Tā vietā, lai kopīgi nestu deķīti vienā virzienā, tas gan atklāti, gan slepus tiek vilkts uz visām pusēm, un rezultāts ir atbilstošs.