Ja nav vienalga, kur dzīvo un ko ēd
Ir kāda paziņa, kura, dzīvodama Rīgā, jau gadu desmitiem man pasūta sev un savai ģimenei iegādāt pa medus burciņai no kādas mums abām zināmas zemnieku saimniecības. Tikai no tās un ne no vienas citas, jo, lūk, pati reiz tur bijusi, visu savām acīm redzējusi. Tātad – uzticība! Un arī daudz ko citu savam ikdienas patēriņam viņa Rīgā iegādā pa tiešo tikai no zināmiem zemniekiem vai mājražotājiem. Dzirdu, ka tā dara arī ne viens vien mājas vistu olu, svaigpiena, gaļas un arī dārzāju pircējs. Vairumā gadījumu vispirms notiek saimnieka, konkrētās ražošanas vietas iepazīšana un tikai tad sākas tiešie tirdzniecības kontakti bez starpniekiem. Tas notiek tikai un vienīgi tādēļ, ka arvien vairāk ir cilvēku, kuri no pārtikas produktu ražotājiem sagaida videi un cilvēku veselībai draudzīgu saimniekošanu.
To, ka šī problēma, pieaugot globalizācijas radītajām sekām, kļūst aizvien aktuālāka, apliecina arī vairāk nekā 4160 cilvēku, kuri pašlaik jau ir parakstījušies interneta platformā www.manabalss.lv par to, lai Latvijas Republikas Saeimā iesniegtu iniciatīvu «Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā». Iniciatīvas autori un atbalstītāji uzskata, ka, lai pasargātu laukos dzīvojošo veselību un lai arī uzlabotu tur ražoto pārtikas produktu drošumu, likumdevējam būtu jāaizliedz lauksaimniecībā lietot pesticīdus 1 kilometra rādiusā ap viņu dzīvesvietām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv