Negaidīsim brīnumus tur, kur to nav
Ceturtdien Rīgā LU Botānikas fakultātē notika Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2021. – 2027. gadam apspriešana. Lai gan daži šādi NAP pasākumi jau ir bijuši reģionos, šis bija iecerēts kā galvenais, noslēdzošais, jo apspriešana jāpabeidz jau 25. novembrī, lai plānu decembrī virzītu apstiprināšanai valdībā un Saeimā.
Vai tā ir nejaušība, sakritība vai tīša iecere, bet uz šo apspriešanu netika šajā plānā reāli visvairāk ieinteresētie novadu pašvaldību pārstāvji, jo tieši tajā laikā viņi pulcējās uz protesta akciju pie Saeimas, kura todien lēma par reģionālo reformu. Izrādījās, ka rīdziniekus šāds plāns interesē gauži maz, jo bija ieradušies vien daži, galvenokārt pensionāri un dažādi valsts institūciju darbinieki, kuriem, iespējams, sanāksmē bija jābūt pat obligāti, lai atbildētu uz jautājumiem. NAP izstrādi vadīja Pārresoru koordinācijas centrs. Tā vadītājs Pēteris Vilks uzsvēra, ka galvenais princips, kas, veidojot šo plānu, ticis ņemts vērā, ir apzināšanās, ka 2027. gadā mums ir jādzīvo gluži citādā valstī: «Šis plāns ir kā ceļa karte ar kompasu reformu virzieniem un investīcijām attīstības šķēršļu novēršanai. Cik precīzu un pārdomātu to kopīgi izveidosim, tik atbilstoši attīstībai pieejamo finansējumu nākamajos septiņos gados investēsim. Īstenojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam izvirzītos mērķus un uzdevumus, es redzu, ka Latvijas izaugsmes ceļš sekmēs ikviena cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanos.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv