Pielāgošanās plāns zaļajai ziemai
Ziemassvētkos bērnu bieži skaitītā pantiņa vietā, ka gads ir balts no abiem galiem un vien pa vidu zaļš, nu jau sen nākas teikt, ka gads no abiem galiem ir zaļš, bet pa vidu karsts. Kaut gan daudzi tikai šodien un labi ja arī vēl parīt attiecībās ar klimatu bezrūpīgi dzīvot gribošie ne tikai sev, bet arī citiem cenšas iestāstīt, ka satraukumam par klimata pārmaiņām nav pamata, pati daba cenšas pārliecināt par pretējo.
Tā Latvijā novērojumu stacijās pērn pārspēti 317 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra gadā bija +8,2°C, kas ir augstākā gada temperatūra novērojumu vēsturē jau kopš 1924. gada. Nokrišņu daudzums pērn gan bija tikai 629,2 mm, kas ir 9% zem gada normas, vietām nokrišņu daudzums bija nedaudz virs normas (Rūjienā – 753,7 mm). Lietus gāzes sagaidījām tikai novembrī, kad mēneša 1. dekāde kļuva par otru mitrāko novērojumu vēsturē un mēneša nokrišņu norma Ainažos, Rūjienā nolija 4,5 dienās. Neganti bija pērkona negaisi, no kuriem pirmais nogranda jau 16. janvārī, bet pēdējais vēl 16. decembrī. Tīkamu vai netīkamu klimata rekordu uzskaitījumu varētu turpināt. Zinātnieki secina, ka to skaita tik strauja palielināšanās liecina nevis par dažu gadu novirzēm no līdz šim ierastā klimata, bet jau par visas planētas būtiskām, arvien straujāk progresējošām klimata pārmaiņām. Cilvēka prāts gan ir tā iekārtots, ka vispirms priecājamies par to, kas ir pagūts vai iegūts, vēl kaut kā paciešam tādu situāciju, kāda ir šobrīd, bet visu nepatīkamo, kas ar mums un mūsu bērniem var notikt nākotnē, cenšamies aizstumt pēc iespējas attālākā smadzeņu nostūrī.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv