Smilteniešu fenomens
1964. gadā dibināto Smiltenes amatierteātri šobrīd varētu apskaust jebkurš profesionālais kolektīvs, jo biļetes uz visām trim martā paredzētajām Alehandro Kasonas lugas Trešais vārds izrādēm jau ir izpārdotas. Skaidrot šo fenomenu aicināju teātra galveno režisoru AGRI MĀSĒNU.
Cik ilgi tu jau skaities smiltenietis? Šogad 4. aprīlī būs pilni 15 gadi. Sākumā domāju, ka pastrādāšu gadu vai divus, bet kaut kā izvērtās daudz nopietnāk. Izdevās izkarot kultūras centrā teātra zāli, taču smiltenieši nav vienkārša tauta, viņu uzticību iemantot nemaz nav viegli. Vispār jau būtu laiks dot vietu jaunajiem, bet mani pierunāja palikt, taču ar to problēma nav atrisināta, jo vajadzīgi arī jaunie aktieri 20 – 30 gadu vecumā. Domāju, ka tā tas ir visos kolektīvos – koros, orķestros, deju kopās, jo lielākā daļa, kā mēs zinām, ir ārzemēs vai galvaspilsētā. Es saprotu, ka vajag naudiņu un gribas jaunam labi dzīvot, bet bišku tomēr vajag par Latviju padomāt. Esmu tādās kā krustcelēs, man kolektīvs gribēja atvadu vakaru taisīt, bet es teicu – pasarg, Dievs, man riebjas jubilejas.
AGRIM MĀSĒNAM kārtējo reizi izdevies iestudēt lugu, uz kuru biļetes izpirktas līdz pat sezonas beigām. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv