Stabilitātes pamatā – profesionāls darbs un neraustīšanās
Jau vairāku gadu garumā Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs apkopo kārtējā aizvadītā pārraudzības gada rezultātus piena lopkopībā. Jau pierasts, ka ik reizi produktīvāko ganāmpulku topa galvgalī lasāms Rūjienas novada Jeru pagasta zemnieku saimniecības, Kļaviņu ģimenes uzņēmuma «CERIŅI» vārds.
Tā noticis arī, vērtējot 2018./2019. pārraudzības gada izslaukumus. Šajā laikā katra no «Ceriņu» 355 slaucamām govīm (dati uz 30.09.2019.) gadā vidēji devusi 15602 kg augstākā labuma piena ar 3,50% tauku (545,9 kg) saturu un 3,23% olbaltumvielu (504,0 kg). Brīdī, kad ierodamies «Ceriņos» uz interviju ar saimnieku ALDI KĻAVIŅU, modernā piena lopkopības kompleksa pagalmā ir iebraukusi nu jau Igaunijas un Latvijas lauksaimnieku kopīgā kooperatīva «SCE E-piim» autocisterna, lai no saimniecības varenā piena baseina vienā reizē izsūknētu un uz Igauniju pārstrādei aizvestu 14 tonnas piena.
Kas ir piena lopkopībā gadiem noturētās stabilitātes pamatā? Aldis īsi un dziļdomīgi nosaka: «DARBS!» Kad vēlamies dzirdēt izvērstāku skaidrojumu par to, kā saimniecībā ar tik brangu, Latvijā pienīgāko ganāmpulku tomēr izdodas saglabāt augstākos izslaukumus nozarē un izvairīties no dažādiem riska faktoriem, piemēram, rupjās lopbarības sagatavošanu ietekmējošiem laika apstākļiem, vai vēl citiem darba procesā neparedzamiem kavēkļiem, Aldis skaidro: – Nedrīkst mētāties! Eksperimentēt var, bet nevajag to darīt uz pārāk lielām likmēm.
LATVIJAS LABĀKĀS. Austris Kļaviņš ar daļu no ģimenes uzņēmuma ražīgākajām govīm. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv