Pamatā videospēle no bērnības

Tās izstrādi iedvesmoja bērnībā spēlētā spēle, kur bija jāiejūtas mednieka ādā un ar rotaļu pistoli jānošauj no krūmiem izlidojošās pīles. «Spēles pamatā ir acs sensors, kas izseko acs zīlītes kustībai, kā mēs skatāmies uz ekrānu. Pēc šīs informācijas arī tika izveidota šī spēle, kur krīt krusas graudi uz Vidzemes Augstskolas augiem,» tā Andris Ivanovs. Augi reprezentē ViA studiju programmās studējošos. Students ir kā augs, ko laista ar zināšanām, tomēr ir arī apstākļi, kas tam var traucēt. «Spēles ideja ir par to, ka jāaizsargā augi. Ir noteikts laiks un ir noteikts triecienu skaits, ko augi var uzņemt,» skaidro IT students. Ideja par līdzīgas spēles izstrādi Andrim radusies jau gandrīz pirms diviem gadiem, kad studiju procesā runāts par laboratorijas darbiem, piedāvāts acs sensors un tam izstrādāt programmatūru. Tas jaunieti ieinteresējis. «ViA ir acu izsekotāji, kam vajadzēja izstrādāt pamata programmu, uztaisīt pamatu, ko citi varētu izmantot, un tajā laikā pasniedzējs arī teica, ka es varu izveidot mazu projektiņu,» Andris skaidro un turpina: «Sākotnēji gribēju izveidot pīļu medību spēli no bērnības, bet pēc nelielām pārdomām nolēmu, ka varētu veidot kaut ko oriģinālāku. Izveidoju spēli Marsiešu sargs, kas parādījās Zinātnieku naktī. Tas bija pirmatnējais veids, ka ar acīm varēja kontrolēt lāzeru, bet tajā bija jāšauj meteorīti, kas krīt virsū pilsētai, kura atrodas uz Marsa, bet spēles princips bija tāds pats, ka ar acīm jākontrolē lāzers, kas šauj šos meteorītus.»  Zinātnieku naktī Andra izstrādāto spēli pamanīja ViA mārketinga komanda, kas studentu uzrunāja izveidot kaut ko līdzīgu jauno studentu piesaistei, kā rezultātā spēle tika modificēta no pilsētas kosmosā par ViA studiju programmas simbolizējošiem augiem. Tad arī kopīgi uzsākts izstrādes process, pārdomājot detaļas – «attēlus, mūziku un spēles gaitu, ko darīt, ja spēlētājs zaudē, kā arī vienā no pēdējām testēšanas reizēm mēs nonācām pie secinājuma, ka labāk parādīt, kā tie augi apgāžas, nevis ka tie vienkārši pazūd no ekrāna. Tās ir tādas mazas modifikācijas, ko mēs izveidojām, lai spēli padarītu interesantāku,» atceras Andris. Rezultātā tapa spēle, kur spēlētājam ir jāiztur divas minūtes, kuru laikā krīt krusa un, ejot laikam uz priekšu, krusa krīt arvien ātrāk un spēle kļūst aizvien grūtāka. Galvenais – cik ātri cilvēks ar acs palīdzību ir spējīgs kontrolēt lāzeru un skatīties uz objektu. Atsauksmes no jauniešiem, kas video­spēli izmēģināja, bija divējādas – bija, kam patika, bet bija arī tādas personas, kam bija grūti uztvert un saprast, kas jādara, ka viss notiek ar acs kustības palīdzību. «Ir tāda lieta, ka acu izsekotājs ir jākalibrē, un tas tika kalibrēts pēc mana acu skatiena. Citi cilvēki uz lietām varbūt skatās citādi un tāpēc arī veidojās nobīde,» min Andris. Viņš skaidro: «Prāts neaptvēra to, ka viss ir ar acīm jādara, agrāk bija pistolīte, ar ko bija jāšauj pīles, vai pelīte jākustina, bet šeit bija tikai ar acīm, tad bija jāpiešaujas. Dažiem negāja vispār, jo bija liela nobīde, no viņiem bija negatīvas atsauksmes, ka nekas nestrādā.» Students sarunas noslēgumā min, ka vislabāk noteikumus uztvērusi jaunā paaudze, bērni no 5 līdz 10 gadiem. Šajā vecuma posmā bija tikai viens, kas nespēja visas divas minūtes atvairīt krusas graudus no augiem.

SPĒLI IZMĒĢINĀJA arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (no labās). Kopā ar viņu ViA rektors Gatis Krūmiņš un spēles autors Andris Ivanovs. ViA foto