Piemēroties jaunai situācijai un rīkoties

Ar mācīšanos viss kārtībā, bet skolā bija interesantāk! 

Ikviens saredz gan plusus, gan mīnusus: «Salīdzinājumā ar klātienes mācīšanos ir nedaudz vieglāk, jo šī sistēma manāmi atvieglo dienas rutīnu un mazina ikdienas stresu.» (9.a) «Jūties brīvāks, bet dažās mācībās ir vajadzīga palīdzība no skolotāja puses.» (9.a) «Dažreiz nevar saprast uzreiz, kas un kad ir jāmācās. Nevar paprasīt klasesbiedriem palīdzību.» (4.) «Viss notiek tikpat stresaini un grūti kā skolā.. un aizņem vēl vairāk laika.» (12.) «Man patīk pilnīgi viss no visa jaunā!!! Un arī tas, ka var sēdēt pidžamā visu dienu.» (4.) «[..] Labi, ka līdz ar neierobežoto darbu pildīšanas secīgumu varu visu sadalīt sīkāk un darīt pa daļām kaut ko no rīta/pa dienu/naktī. Novēlu mums visiem motivāciju, kuras dažkārt manāmi pietrūkst!» (12.) «Man ar mācīšanos viss kārtībā, bet skolā bija interesantāk.» (5.b) «Nu ir labi, jo vari salikt, ko darīsi vispirms, un uzreiz pabeigt. Un, ja ir kaut kādi plāni, nav jāuztraucas par skolu, kavētām stundām.» (11.)

Vecāko klašu skolēni jau prot paraudzīties uz attālināto mācīšanos ar smaidu: «Ļoti grūti koncentrēties darbam, kad tā vietā vari gulēt, neko nedarot [..] Pluss tāds, ka var ēst, kad iegribas, arī «stundu» laikā.» (12.) «Un grūtāk koncentrēties, viss traucē. Vienīgais labums – kafiju var dzert, kad gribas. Nevaru sagaidīt atpakaļ skolu » (12.) Un raksta audzinātājai tieši tā, kā ir, un vēl rūveniski: «Viss i slikti. Vaig skolu atpakaļ, jo tagad mājā i jādara. Pusdienas arī nemāku uztaisīt tik garšīgas kā skolā. Novēlu kādam uztaisīt man pusdienas, lūdzu!» (12.) 

Paldies vecākiem par sadarbību un atbildību!

Klašu audzinātāji dalījās arī ar vecāku pārdomām:

«Mani vecāki padara šo mācīšanās procesu patiesi jautru. Bērniem liek sakārtot klasi, kopīgi basto kādu stundu. Izskatās, pagaidām viss kārtībā.» (5.b)

«Vissirsnīgākie paldies pirmklasnieku vecākiem par sadarbību un atbildību pirmajā attālinātās mācīšanās dienā! Zinu tagad, kāda ir manu pirmklasnieku darba vieta, jo, nosūtot savas darba vietas foto, sagaidīju arī atbildes foto.» (1.a)

«[..] bija ļoti apmierināts. Par darbu izpildes kvalitāti gan vēl neņemos spriest, bet viņam ļoti patika, ka pats var organizēt darbu veikšanas laiku un secību. Pie sadarbības gan vēl jāpiestrādā, jo bija ļoti jāmudina jautāt, ja kas neskaidrs.» (7.a vecāks)

«Mājas darbu izpilde grūtības nesagādā, jo vielu vecāki vēl saprot un varam izskaidrot. Grūtāk ir ar flautas spēli. Bērns pats spēlē – izklausās labi!» (2.a vecāks)

«Šodien paklausījos, kā mācās daži no 8.a. Iedziļinoties un mēģinot izprast. Savstarpēji viens otram skaidrojot. Prieks bija klausīties. [klasesbiedrenes] ierakstu klausījās un pārsprieda vairākas reizes.» (8.a vecāks)

«Katru rītu mans pusaudzis pamostas, saģērbjas, sazinās ar klasesbiedru vai biedriem un mācās. Neticu savām ausīm – mācās. Nevis noraksta viens no otra, bet kopā mācās. Spriež, diskutē, lasa, raksta, meklē materiālus un DOMĀ. Un priecājas, ja saprot, un priecājas, ka beidzot sanāk, un streso, ja nesanāk, bet meklē risinājumus, lai sanāk. Beidzot es redzu to, ko visu laiku esmu vēlējusies. Mans bērns pareizi sevi izglīto! Un mācās kādas 4 stundas. Tad vakars brīvs, un tad sāk domāt, ka pietrūkst dzīvas saskares ar draugiem, pietrūkst treniņu, dejošanas, ir tikai dators, sarunas ar mammu, spēles ar kaķi un savas istabas remonts. Arī svētīgi.» (8.a vecāks)

Kā tagad «runāt» ar visiem klasē?

Lai arī skolotāji ir raduši ikdienā izmēģināt jaunas metodes un paņēmienus, paši atzīst, ka tik intensīvi un īsā laikā – apgūt un jau lietot – nekad nav nācies! Saziņa tiešsaistē, jaunās vielas skaidrojumu ieraksti video – ne katrs jau pirmajā nedēļā bija tam gatavs, taču prieks, ka mums ir kolēģi, kas jau to ir apguvuši un izmanto. Skolotāji izdomā arī jaunus paņēmienus, kā tagad «runāt» ar visiem par kopējām kļūdām, piemēram: «Vēl interesanti izdarījām. Bērniem liku izdomāt pseidonīmus un šos vārdus izmantoju, nosūtot kopēju tabulu ar kļūdu analīzi. Neviens nezina, kura kļūdas tās ir, tikai katrs pats. Ļoti patika.» Vai arī – kā dalīties ar idejām: skolēni, veicot uzdoto mājturībā, pagatavo brokastis visai ģimenei un foto sūta skolotājam. Latviešu valodas un literatūras skolotāja dalās savas pirmās nedēļas kopsavilkumā: «Izlaboti 998 uzdevumi, izveidotas 5 ieskaites, novadītas 2 ieskaites, 2 ieskaites novadītas ar telefona zvana palīdzību, atzvanīts diviem ne savas klases vecākiem, jo viņiem nav kredīta, telefona baterijas darbības ilgums aptuveni 8 stundas, pirmais darboties gribošais skolēns sāka mācīties jau brīvlaikā, 20. martā, pēdējie iesniegtie uzdevumi svētdien, visvēlāk iesniegtais darbs plkst. 0:51.»

No jauna var ieraudzīt iespējas, ko piedāvā uzdevumi.lv un soma.lv, un prieks par e-klase.lv, kas tomēr izturēja, jo mazas aizķeršanās bija tikai pirmdienā. Tagad darba dienas ir ļoti intensīvas, jo jāpiemērojas skolēnu dažādajam mācīšanās ritmam – cits nosūta darbu no rīta, cits vakarā, visām WhatsApp grupām jāspēj izsekot, skolēnu iesūtītos darbus izlasīt, izlabot, novērtēt un sniegt atgriezenisko saiti! Skolotājiem ir ne tikai savas klases skolēnu, vecāku grupas, izveidojām arī visu skolas skolotāju grupu «Pedagoģiskā sēde», kas nu jau gan līdz pirmās nedēļas beigām no lietišķas sarakstes pārtapusi par savstarpējā emocionālā atbalsta vietu un drīzāk būtu jāpārsauc par «Skolotāju istabu». 

Lai palīdzētu ģimenēm saplānot laiku mācībām, nosūtām skolēniem nākamās nedēļas plānu ar galvenajām tēmām, plānotajiem pārbaudes darbiem un tiešsaistes konsultāciju laikiem jau iepriekšējā piektdienā, pēc tam skolēniem jāseko līdzi e-klases dienasgrāmatā, kur viss aprakstīts detalizētāk, ievietotas saites uz mācību materiāliem vai pievienoti faili. Šonedēļ izvērtējam, kā mums veicies pirmajā nedēļā, un diskutējam, kā pilnveidot nedēļas plānu un saziņu ar skolēniem, lai mācīšanās mums izdotos. Pirmās nedēļas beigās jau saņēmām Izglītības un zinātnes ministrijas dāvinājumu – planšetdatorus ar interneta pieslēgumu, kurus šonedēļ izmantošanai attālināto mācību laikā saņems ģimenes, kurās arī līdz šim nav bijis nekādu iespēju izmantot tehnoloģijas mācīšanās nolūkiem, – par to jau pirms brīvlaika veicām skolēnu aptauju, kuras rezultāti tika iesniegti ministrijā.

Visi pievienojamies noderīgajiem pirmklasnieku padomiem, kurus viņi šonedēļ paši iemācījušies nosūtīt e-klases pastā saviem klasesbiedriem: «Klausiet vecākus, pildiet mājasdarbus, ko skolotāja uzdod, lai vasarā būtu brīvlaiks!», «Mazgājiet rokas, ejiet svaigā gaisā un, cerams, drīz tiksimies!»

Paldies par pieredzes dalīšanos pedagogiem: Silvai Liepiņai, Elitai Treierei, Maritai Kukemilkai, Montai Brīnumai, Ilgai Penkai, Lainei Vasiļjevai, Marikai Glušonokai, Līgai Āboltiņai-Žīgurei, Mārai Gunai Dreimanei, Andai Deksnei, Diānai Kaužēnai, Uldim Žīguram un pirmklasniekiem un ceturtklasniekiem un viņu vecākiem par darba vietu foto!

TĀ MĀJĀS MĀCĀS RŪJIENĀ!