Gada ģeovieta – meteorīta vai velna veidojums?

Kā pirmās 2008. gadā šo godu ieguva Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas esošās Neļķu klintis. Pēc tam Gada ģeoloģisko objektu nominācijā jau iesaistījās liela daļa mūsu vadošo zemes dzīļu un veidojumu vērtību apzinātāju. Kopā ar viņiem dabas draugi nu jau ir pulcējušies izzinošos pasākumos gan pie Virsaišu ūdenskrituma, Korkuļu ūdensrijēja, Staiceles dzelzsavotiem, gan Raunas Staburaga un citiem tuvākiem vai tālākiem veidojumiem. Pērn, lai iepazītos pat ar vairākus kilometrus garo ģeovietu – Vidzemes jūrmalas stāvkrastiem, kopā ar zinātniekiem nācās doties pamatīgā pārgājienā. 

Cerams, ka arī šogad maijā, kad būs atcelti ar Covid-19 noteiktie aizliegumi, ne mazāk interesants aicinājums un piedzīvojums mūs sagaida pie Rundēnu Velna dobes (Rundānu Valna dūbes), kas atrodas Latgales augstienes austrumu daļā. Gada ģeovietas 2020 godu šogad noteica LU Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Ludzas novada pašvaldība.

Dainis Ozols informē, ka šī Velna dobe ir pati izteiksmīgākā no beznoteces ieplakām, kādas izplatītas Latgales paugurainajā augstienes reljefā. Turklāt šeit tā atrodas paugura vidū un kopā ar apliecošo valni veido it kā krāteri. Dobais paugurs ir nedaudz iegarens, nepilnus 200 metrus garš, ar lēzenākām ārējām, bet stāvākām iekšējām nogāzēm. Ģeologi, kas  pētījuši apkārtnes reljefu, esot vienisprātis, ka vairums no šejienes savdabīgajām formām esot radušās ledāja, tā kušanas ūdeņu un sasalšanas-atkušanas procesu mijiedarbē pēdējā leduslaikmeta noslēgumā, aptuveni pirms 15000 gadiem. Tomēr tieši Velna dobes izcelsme un tās iekšējā uzbūve līdz šim pilnībā tā arī nav izzināta.

Par šī savdabīgā reljefa veidojuma pamanīšanu jāpateicas Rundēnu ciema ceļa meistaram P. Berjozam, kurš jau 1962. gadā par savu atradumu ziņoja ģeologiem. Ievērību toreiz izpelnījās viņa izteiktā hipotēze, ka Velna dobi varētu būt veidojis reiz tur nokritis meteorīts. Zinātnieki ar tad pieejamām tehnoloģijām un metodēm gan toreiz šādai hipotēzei apstiprinājumu neguva un šajā virzienā tālāk arī vairs nepētīja, jo līdzīgi pauguri ar iedobēm šajā apkārtnē ir vairāki. Taču Velna dobe ir visizteiksmīgākā tieši ar ieapaļo gredzenveida formu, kas atgādina slīpi nošķeltu eliptisku konusu ar diviem sedlu veida pazeminājumiem iedobi apliecošajā valnī. Paugurs ir stiepts rietumu-austrumu virzienā, bet ovālais iedobums tā centrā ir 83 m garš un 66 m plats. Apliecošā vaļņa augstākā daļa paceļas virs centrālā iedobuma līdz pat 13,6 m augstumā, tomēr pārsvarā relatīvais augstums ir līdz 10,2 m. Paugura nogāzēs vērojama smalkgraudaina un vidēja rupjuma smilts ar rupjas smilts piemaisījumu un retiem oļiem. Vietām ir izplatīta normālbrūnas krāsas virsledāja morēna. Nogāžu vidusdaļā ir konstatēta arī rupja smilts ar grants graudiņiem un oļiem, arī morēnveidīga materiāla lēcas. Te pamanīti arī daži izkliedēti sīki laukakmeņi. 

Mūsdienās Velna dobes padziļinājumā ir izveidojies sūnu purvs, kas daļēji apaudzis ar krūmiem. Tomēr pat vasaras vidū tā vidusdaļā saglabājas ūdens lāmas. Kūdras maksimālais biezums purvā nepārsniedz 2 – 2,5 m. Ojārs Āboltiņš, kurš kopā ar citiem zinātniekiem šo vietu jau pētīja pagājušā gadsimta 80. gados, uzskata, ka sensenos laikos ieplakā ir pastāvējis ezers, kurā kūdras uzkrāšanās sākusies vien pirms 5500-6500 gadiem. Šādu secinājumu izdarīt ļāvuši kūdrā atrasto sporu – putekšņu analīzes dati. 

Zinātnieki pie Rundēnu Velna dobes ir atgriezušies atkal un atkal, cenšoties gūt pierādījumus vai noliegumus dažādām hipotēzēm un pieņēmumiem. Taču neapgāžamu, zinātniski līdz galam pamatotu atbilžu uz jautājumiem par šeit notikušajiem ģeoloģiskajiem procesiem joprojām nav. Domājams, ka gadā, kad ģeologi Velna dobi atzinuši par savas cunftes galveno objektu, viņi to papētīs vēl daudz cītīgāk. Pagaidām, vismaz mūsdienās vienīgi tas nu gan esot skaidrs, ka pie Rundēnu dobes tapšanas velns neesot pat klāt stāvējis.  Domājams, ka par to visu zinātnieki mums pastāstīs  Gada ģeovietai veltītā kārtējā publiskā izglītojošā pasākumā. Pirms tam šai savdabīgajai zemes reljefa formai tiks izveidota labāka pieeja un uzstādīts stends ar skaidrojumu par šīs vietas ģeoloģiju un citām tuvējām dabas vērtībām. Neskartu vietu cienītājiem Velna dobē uzmeklējams arī ģeoslēpnis (Geocaching). 

Jāpiebilst, ka Rundēni var kļūt arī par izzinošu pastaigu vietu, jo šajā Dabas pieminekļa teritorijā atrodas arī Eiropas Savienības aizsargājams biotops – nogāžu un gravu meži – un tuvumā ir vairāki citi savdabīgi, ar dažādiem ticējumiem bagātināti dabas objekti.

APAĻA IEDOBE KALNA VIDŪ. Kad tādas izcelsmi citādi nevarēja izskaidrot, agrāk bija pieņemts visā vainot velnu… Foto no DAP materiāliem