Smiltenei 100 nenotiks, kā bija iecerēts

Gadsimta garumā pilsēta piedzīvojusi gan veiksmes, gan neveiksmes, pilsēta vairākas reizes tikusi nopostīta, bet, pateicoties vietējo iedzīvotāju neatlaidībai atjaunot sagruvušās ēkas, tā atdzimusi ikreiz no jauna. Šajos 100 gados Smilteni var saukt par unikālu vietu Latvijas kartē – šeit dzimuši, auguši un joprojām strādā varoši un daroši cilvēki, bet citu talants un varēšana tiek augsti novērtēta un atzīta Latvijā un pasaulē. Attīstītā uzņēmējdarbība iet roku rokā ar spēcīgām tradīcijām izglītībā, kultūrā un sportā. Smiltene kļuvusi par skaistu, sakoptu, tīru, zaļu, latvisku, omulīgu mazpilsētu, Smiltenes novada centru un vienu no Latvijas spēcīgākajiem attīstības centriem. 

Janvāra sākumā, lai atzīmētu Smiltenes pilsētas tiesību piešķiršanas 100. gadadienu un ieskandinātu jubilejas gadu, tika aizvadīti pirmie ieskaņas pasākumi, kuros ilggadējie pašvaldības vadītāji dalījās savās pārdomās par Smiltenes pilsētas attīstību un sasniegumiem, satikās Smiltenes Goda medaļas un novada apbalvojuma Goda cilvēks laureāti un smilteniešiem Smiltenes ev. lut. baznīcā bija iespēja klausīties brīnišķīgu Jāņa Lūsēna un mūsu kora LidoJums koncertu Ir daudz pie debesīm zvaigžņu. 

Svētku kulminācija bija iecerēta no 17. līdz 19. jūlijam, taču sakarā ar ārkārtējo situāciju valstī un daudziem noteiktajiem ierobežojumiem šobrīd gatavošanās jubilejas svinībām ir pārtraukta. 

Simtgades vadības grupa un deputāti ir vienojušies apturēt izstrādāto Smiltenes simtgades svētku Stipri cilvēki, stipra pilsēta pamatkoncepta īstenošanu līdz brīdim, kad tiks atcelta ārkārtējā situācija valstī, lai pēc tam lemtu par turpmāko svētku konceptu atbilstoši apstākļiem un ekonomiskajai situācijai. Taču šobrīd ir skaidrs, ka svētki, kādi tika plānoti, šovasar, visticamāk, vairs nav iespējami. 

Gatavošanās svētkiem noritēja jau no pērnā gada rudens, to radīšanā tika iesaistīts ļoti daudz smilteniešu un viesmākslinieku. Svētkus bija iecerēts rīkot trīs dienu garumā, no 17. līdz 19. jūlijam, ar plašu svētku programmu, diviem lieliem svētku koncertiem un ballēm – piektdienā koncerts Mēs Smiltenei, kur svētku atklāšanā, piedaloties pilsētas amatiermākslas kolektīviem un Smiltenes mūzikas grupām, būtu uzvedums par stiprajiem smilteniešiem, bet sestdienas koncertā Draugi Smiltenei runātu par stiprajiem cilvēkstāstiem un stipro pilsētu Latvijas, Eiropas un pasaules kontekstā, koncertā uzstātos Latvijā pazīstami mākslinieki, tiktu veidots dīdžeju un vīdžeju multimediju nakts šovs. Vecajā parkā caur vairākām tematiskajām tējnīcām varētu izbaudīt dažādu pilsētas vēsturisko laikposmu sajūtas, bet sportot gribētāji – iepazīt visas Smiltenē tradīcijām bagātās sporta disciplīnas. Svētku radīšanā tika iesaistīti gan pilsētas amatiermākslas kolektīvi, gan izglītības iestādes, sporta klubi, uzņēmēji un paši mazākie smiltenieši, katrs ar savu stipro stāstu un darbu par savu pilsētu, jo, tikai kopā darot, var izdoties patiesi unikālas lietas. 

Smiltenietis un šo svētku režisors Kārlis Anitens: 

«Kad pagājušā gada vasarā tiku uzrunāts kļūt par Smiltenes simtgades pasākumu režisoru, mana sirdsbalss uzreiz pačukstēja priekšā – Smiltene ir stāsts par stipriem cilvēkiem. Iespējams, par visstiprākajiem, kādus jebkad savos dzīves ceļos esmu saticis. Soli pa solim, veidojot svētku koncepciju kopā ar kolēģiem Smiltenē un Rīgā, mēs radījām stāstu, ko bija paredzēts izstāstīt trīs dienās dažādās norises vietās pilsētā un, protams, galvenajā svētku norises vietā – laukumā pie kartingu trases, Tepera ezera krastā. Jau daudzus gadus veidojot liela mēroga pasākumus gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka Smiltenes simtgades svinības būtu bijušas skaisti, dziļi, visām pilsētas paaudzēm paredzēti svētki ar mērķi vēl vairāk stiprināt mūsu katra piederību pilsētai. Taču notika tā, kā notika. Es negribu to slimību saukt vārdā, jo tā tiek piesaukta rītā un vakarā. Iecerētie svētki 17., 18., 19. jūlijā nenotiks – nenotiks tādā formā, kā bija iecerēts, un ceļā uz kuriem jau tik daudz paveicām.

Ja tiks dota atļauja atkal pulcēties un svētkus rīkot, pasaule šajās nedēļās jau ir un turpmākajos mēnešos būs ļoti mainījusies. Līdz šim veidotā iecere svētku svinēšanā var vairs nebūt atbilstoša. Redz, kā sanāk, – mana sirdsbalss jau pagājušajā vasarā kaut kādā neizprotamā veidā zināja, nojauta, paredzēja, ka gara stiprums, kopējs spēks un jebkādu grūtību pārvarēšana izrādīsies visas pasaules 2020. gada simbols. Kopā ar pilsētas un novada kultūras cilvēkiem šajā laikā mēs strādājam pie tā, lai diedzētu jaunus spēka graudus savai pilsētai un tās apkārtnei. Mēs stāsimies pretim šim izaicinājumam ar pilnīgi jaunu pieeju kultūras dzīvē. Un graudi dīgst. Tos briesmīgos uzrakstus, ka bibliotēka, sporta centrs, kultūras centrs, kino, pilsētas dome, novada muzejs un neskaitāmas citas iestādes ir slēgtas, un tos pareizos, bet šaušalīgos uzsaukumus par divu metru distanci un distancēšanos mēs papildināsim ar stipriem stāstiem, smaidu raisošiem aforismiem, vitaminizētiem citātiem un unikāliem eksponātiem pilsētas skatlogos, laukumos un ielās. Nekas nav apstājies, viss tikai iegūst jaunu jēgu, jaunas formas, jaunu stiprumu. Mēs esam stipri, mēs tiksim pāri, un esmu drošs, ka šis laiks kļūs par vienu no stiprākajiem Smiltenes stāstiem. Es nezinu, vai un kā mēs sanāksim kopā šovasar. Un to patlaban nezina neviens, taču pilsētas simto gadskārtu mēs garām nepalaidīsim. Var jau būt, ka plaši to svinēsim nākamgad, bet var jau būt, ka pilsētas simtgade paliks smilteniešu atmiņās kā klusākie un stiprākie svētki pilsētas vēsturē.» 

Aija Cunska: «Mūsu pilsētas simtgadei režisora Kārļa Anitena piedāvātais vadmotīvs Stipri cilvēki, stipra pilsēta ir tik precīzs un stiprs, lai mums palīdzētu izturēt gan ārkārtas stāvokli, gan paskatīties uz sevi no malas, gan izdomāt ko jaunu un tikpat spēcinošu. Mēs turpināsim uzturēt šo motīvu, jo vārds stiprs ir par mums, par katru cilvēku, kas Smilteni izdomāja, izveidoja un attīstīja.»

Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes darbinieki sadarbībā ar režisoru Kārli Anitenu šobrīd strādā pie alternatīvu risinājumu izstrādes, lai Smiltenes simtgadi nosvinētu vēl šogad – varbūt citādāk, saudzīgāk pret pašlaik esošiem notikumiem un ekonomisko stāvokli. 

Vairākas no iecerētām aktivitātēm turpinās, piemēram, turpinās darbs pie Smiltenes 100 nozīmīgākie vēstures notikumi atlases, ko veic Smiltenes novada bibliotēka, novada muzeja darbinieki sadarbībā ar vairākiem novada vēstures entuziastiem. Tāpat, līdzko būs iespējams, tiks atsākts darbs pie foto stāstu sērijas Smiltenes 100 stipru cilvēku stāsti, kas tiks radīta sadarbībā ar smiltenieti Leldi Adeli Cīruli. Pateicoties veiktai aptaujai, ir atlasīti un zināmi stiprie cilvēki, ar kuriem tiks organizētas intervijas un foto sesijas. 

Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Edgara Avotiņa komentārs: «Šogad Smiltenei ir ievērojami plāni – turpinās pilsētas centra pārbūve, Smiltenes vidusskolas mācību korpusa būvniecība un pabeigsim darbu pie pilsētas Vecā parka, kas ir pārbūvēts vairāku gadu garumā un nonācis finiša taisnē. Vecais parks ir kā dāvana pilsētas un novada iedzīvotājiem uz Smiltenes pilsētas 100 gadiem. Šovasar bijām plānojuši vērienīgus pilsētas svētkus, kuros godinātu mūsu iedzīvotājus un pateiktu viņiem paldies par darbu, ko viņi ikdienā dara, par savām mājām, kuras kopj, par ģimenēm, kuras veido. Katras pilsētas veiksmīgas attīstības un pastāvēšanas pamatā ir tās iedzīvotāji. Pateicoties Smiltenes pilsētas iedzīvotājiem, mēs varējām uzbūvēt stipru pilsētu. Līdz ar to man šķiet, ka svētku plānotais vadmotīvs bija ļoti precīzi izvēlēts – Stipri cilvēki, stipra pilsēta. Diemžēl ir apstākļi, kuri mums neļauj veikt pilsētas svētku svinēšanas izstrādāto scenāriju. Mums šie svētku pasākumi būs jāpārplāno, jo šobrīd nevaram paredzēt, kad ārkārtējā situācija valstī beigsies. Līdz ar to nezinām, kādi ierobežojumi būs. Esam apturējuši svētku scenārija realizēšanu. Turpināsim plānot svētkus pēc ierobežojumu atcelšanas.»

PAR GODU JUBILEJAI ir radīts vides dekors pilsētas centrā – burti SMILTENEI 100, kuri mums ikdienā atgādinās, ka mūsu pilsētai šogad ir liela un nozīmīga jubileja. Aicinām pie tā nobildēties, protams, ievērojot visas ārkārtas situācijā noteiktās prasības, lai radītā fotogrāfija foto albumā mums atgādina, ka šajā stiprajā pilsētā dzīvo stipri cilvēki!