Katram ir vajadzīgs izaicinājums

15 gadi Limbažos

«Es pilnīgi noteikti neesmu limbažniece. Esmu no Rīgas,» tā mākslas galerijas idejas autore Lana Ābele. Pirms 15 gadiem viņa kopā ar ģimeni pārcēlās uz vīram piederošo lauku īpašumu, kas atrodas netālu no Limbažiem. Šobrīd viņi ir iedzīvojušies, un Lana nolēma, ka varētu mesties jaunā avantūrā, izveidojot ko skaistu limbažniekiem un apkārtējiem. «Ja kāds pirms pusotra gada teiktu, ka man būs Mākslas galerija «Ābele», es neticētu. Ir kaut kādi notikumi, vēsmas, un vienā dienā tu saproti, ka tas ir  jādara,» tā idejas autore. Viņas ideja nav izsapņota no bērnības, bet gan apstākļu sakritības rezultāts.

Ideja radās pati

Lana Ābele pēc iegūtās izglītības ir ekonomiste/grāmatvede un līdz šim viņa palīdzēja vīram uzņēmuma vadīšanā, sakārtojot vajadzīgos dokumentus. Meklējot jaunas telpas, viņa atrada tādas, kas viņu iedvesmoja. «Atrodot tās un ienākot jaunajās telpās, likās, ka tur varētu izveidot kaut ko skaistu. Tā bija tikai viena ideja, bet, kā to realizēt un ar ko sākt, nebija nojausmas. Pamazām sāku meklēt cilvēkus, kam interesē izstādīt savus darbiņus, un patiesībā ilgi nevajadzēja meklēt, jo es uzzināju, ka pirms kāda laika uz šīm pašām telpām pretendējis keramiķis Arnis Preiss, kuram arī bija sava vīzija par telpu izmantojumu, un nolēmu griezties vispirms pie viņa. Viņu šī doma aizrāva,» tā idejas autore.  Darbs pie telpu iekārtošanas sākās pirms gandrīz gada, jūlija sākumā. Atskatoties Lana Ābele vērtē, ka ir pagājis diezgan daudz laika, bet viņa uz to raugās no pozitīvās perspektīvas, jo laiks ļāvis daudz labāk pārdomāt galerijas iekārtojumu un saturu. «Ideja radās, varēja arī to īsā laikā īstenot, lai ir gatavs, bet esmu ļoti pateicīga laikam, ka visi tie notikumi bija sagriezušies tā, ka kaut kas mazliet bremzēja. Bija tīri tehniskas problēmas, kas bremzēja notikumu gaitu, jo liekas, ka galerijai jau nekas daudz nav vajadzīgs, sienas ir, vajadzīgi vien mākslas darbi, bet tā vis nav. Nav mazsvarīgas pareizās lietas, uz kā izlikt un kā izlikt šos mākslas darbus. Tas viss aizņem laiku un ir jāpasūta. Ja kaut ko nevari atrast Latvijā, tad meklē Igaunijā,» atceras Lana Ābele. Sīkās detaļas ir bijušas tās, kas aizņēma visvairāk laika un pacietības.  Tāpat viņa laika gaitā atmetusi sākotnējo ieceri piedāvāt apmeklētājiem pēc iespējas plašāku darbu un izstrādājumu klāstu jebkurai gaumei un iegādes iespējām. Bet tad šajā gadījumā pazustu idejiskā platforma par mākslas galeriju kā kaut ko unikālu un netipisku mazpilsētai. «Māksla prasa izjust pieeju, šeit nevar koncentrēties uz piedāvājuma daudzveidību, šeit ir smalks darbs ar striktu atlasi,» tā idejas autore. Lai arī ir grūti laiki, Lana Ābele domā, ka cilvēkiem vajadzīgas lietas, kas atgādina par skaisto, it īpaši šobrīd, kad visiem problēmu ir vairāk.

Atvēršanas svētki izpalika

Pirms gandrīz gada, sākot lolot ideju, neviens nevarēja paredzēt, ka Mākslas galerijas «Ābele» atvēršana notiks šādā laikā. Lana Ābele atminas, ka bija sadrukāti ielūgumi un gatavojusies tos izsūtīt, lai uzaicinātu viesus uz galerijas un izstādes atvēršanas svētkiem 27. martā, bet pēc dienas vai mazliet ilgāk Latvijā izsludināja ārkārtējo stāvokli. «Tas vienkārši tā sakrita. Sākumā likās bēdīgi, bija paredzēts grandiozs pasākums ar Latvijā pazīstamiem mūziķiem, bet vienmēr uz lietām ir jāpaskatās no otras puses – nenotika tad, būs citas dienas,» tā idejas autore. Turpinot viņa min: «Ņemot vērā visus pašreizējos notikumus, cilvēki, protams, var nākt, bet nenāk tādēļ, ka ir jāievēro sociālā distancēšanās. Mums katram ir jāievēro šis divu metru attālums. Durvis ir vaļā, apskatīt var. Par to es priecātos pilnīgi noteikti, tāpat arī iegādāties var un izrunāties vai vienkārši izbaudīt to, kas ir. Atvērti mēs esam, mēs jau nezinām, kad ārkārtas situācija valstī beigsies. Gribējās, lai tā atklāšana būtu, bet, ja jau tā nav notikusi, tad, es domāju,  vismaz caur sociālajiem tīkliem varētu cilvēkiem sniegt ieskatu, kas te ir plānots un kas te būs. Laiks jau nestāv uz vietas. Es domāju, ka vienkārši sēdēt un gaidīt mums nav interesanti, jo, tiklīdz tu sāc darboties un piedāvāt, un rādīt, rodas jaunas idejas. Man arī tagad ir radušās papildus jaunas idejas, ko varētu piedāvāt mākslas galerijā. Pagaidām es to noklusēšu, man patīk tas radošais process,  – kad tu sāc darboties, tad tās idejas nāk un raisās, ceru, ka cilvēkiem arī tas ir vajadzīgs.»

Par mākslas galeriju

Lana Ābele pati nav veidojusi traukus, vairāk bijusi tā, kas domā, kā citu darbus piedāvāt interesentiem, bet šobrīd līdz ar galerijas izveidi radušās domas, ka arī viņa varētu līdzdarboties kopā ar kādu mākslinieku. Šobrīd Mākslas galerijā «Ābele» var aplūkot Vidzemes keramiķa Arņa Preisa izstādi «Kristāliskās pārvērtības». «Ārkārtīgi skaisti darbi, kurus var arī iegādāties. Tie ir jāredz vienkārši dabā un jābauda, jo tas ir cits skatījums uz keramiku, skatījums uz traukiem kā tādiem. Katrs ir neatkārtojams un vienreizējs,» tā par izstādi dažos vārdos Lana Ābele. Turpinot viņa atzīst: «Ja pavisam godīgi, līdz šim man bija ļoti daudz pārdomu par to, vai tas ir vajadzīgs, vai tas ir īstais, ko vajag. Tagad tu saproti, ka tam apakšā ir baigā enerģija un atgriezeniskā saite, ko tu saņem no cilvēkiem, ka tas tevi stimulē un dod to iedvesmu un stingro pamatu zem kājām, ka tas ir īstais, kas vajadzīgs. Ir grūti, nebūs viegli, būs jāpastāv par sevi, būs grūti finansiāli, jo laiks ir sarežģīts, bet varbūt tas nav sliktākais. Ja izturēs šo momentu, tālāk būs tikai vienīgi labāk un pārliecinošāk. Mums katram vajag izaicinājumus, jo, ja nav izaicinājumu, tad mēs degradējamies, tad nav mērķa.»

LANA ĀBELE Mākslas galerijā «Ābele». Foto no personiskā arhīva