Trūcīgo glābšana un citu apzagšana
Kad gadās iegāzties bedrē un bedres malā stāvošais tā vietā, lai vismaz vaimanātu līdzi, vēl brīdina, ka bedre ir pat dziļāka, nekā sākumā izskatījās, iekritušais tā pārskaitīsies, ka pat padomos, kā tikt ārā, neieklausīsies.
Tā dusmu pārņemti daži politiķi šobrīd ir pret Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, jo arī viņa laikā, kad ir Covid19 krīze un tai sekojošā bedre ekonomikā, atļaujas atgādināt, ka liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir pakļauta nabadzības riskam. Vispirms Valsts kontrole ir secinājusi, ka Latvijā nav pat pilnīgu datu par šim riskam pakļautajām personām. Ciešamus datus esot iespējams iegūt vien par nabadzības riskam pakļautiem pensionāriem un pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, ģimenēm ar bērniem. Par pārējām riska grupām (Labklājības ministrija pavisam tādas izdalījusi 13) dati ir ļoti aptuveni. Visneprecīzākās ziņas ir tieši par personām, kuras nespēj izglītības trūkuma dēļ iekļauties darba tirgū vai arī vispār negrib to darīt, izvēlējušies mūžu nodzīvot šā vai tā, cerot, ka grūtā stundā humānā sabiedrība viņiem badā nomirt neļaus.
Kad nu nav konkrētu datu par visām iedzīvotāju grupām, kurām jau tagad vajag un pēc gadiem, iespējams, vēl vairāk vajadzēs dažādus pabalstus, nekoordinēta vai pat pretrunīga bieži ir valsts dienestu un pašvaldību rīcība.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv