Dzīvesstils – ik solī blakus suņiem
«Mūsu pirmā labradoru meitene jau četrus gadus veca. Apetīte rodas ēdot,» saka triju četrkājaino draudzeņu saimniece valmieriete KRISTĪNA VILKA. Sākumā bijusi doma par vienu dīvāna sunīti, meklējusi šokolādes krāsas meiteni, tieši labradoru.
Tā kā pie Latvijas audzētājiem tādas nebija, pie tam gribējās tūlīt un tagad, sākusi meklēt ārpus Latvijas. «Caur internetu kādā starptautiski atzītā audzētavā atradu sunīti ar ciltsrakstiem. Sazinājāmies, un to no izstādes Krievijā atveda citi suņu audzētāji. Tagad mums mājās ir jau trīs labradoru meitenes – Inamorato Kamasutra jeb Fanija, viņas meitiņa Eastside Feel OnE IN A Million un Fanijas melnā draudzene, kuru no tās pašas audzētavas paņēmām pēc pusgada – Inamorato Fitness Beauty jeb Frīda. Iestājāmies Valmieras Kennelklubā – vispirms ar pirmo suni, tad arī ar otro un trešo. Kad ģimenē ieradās Fanija, sākām nodarboties ar sportu, pie treneres no mūsu kluba izgājām paklausības kursu. Labradori nav suņi, kas vienkārši skaisti gulēs uz dīvāna, viņi ir gana aktīvi. Ja saimnieki negrib, lai māja tiktu izdemolēta un dārzā puķudobes izrakņātas, ar labradoriem jānodarbojas. Lai gan, iegādājoties suni, par izstādēm nedomājām, sākām arī uz tām braukt.»
Vai Fanija ir jūsu pirmais suns?
Bērnībā bijuši vairāki suņi, krancīši. Mēs ar brāli dažādus ielas dzīvniekus, kaķus, suņus nesām mājās. Bez suņiem savu dzīvi nevaru iedomāties.
Trīs lieli suņi mājās – tas ir nopietni... Pie tam ģimenē aug arī trīs bērni.
Kad nav bijis neviens suns un viens uzrodas, atšķirība jūtama. Kad viens jau ir, vēl kāds vairāk vai mazāk – tam vairs nav nozīmes.
IGAUNIJĀ, kur Fanija tika atzīta par labāko savas šķirnes suni un savā grupā ieguva 3. vietu. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv