Ekonomikas atveseļošanas zaļais fonds
Iepriekšējā nedēļā pēc 90 stundu garām sarunām ES valstu līderi tomēr panāca vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes. Šajā fondā nolemts ieguldīt 750 miljardus eiro, bet pavisam nākamajam ES septiņgades budžetam atvēlēti vairāk nekā 1,074 triljoni eiro. Skaitļi ir milzīgi (ne katrs no mums uzreiz pateiks, ar cik nullēm triljons rakstāms, un pieļauju, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pat 500 eiro naudas zīmi ir vien attēlos redzējuši), taču tie dod vismaz cerības un piedāvājumu ne tikai izkļūt no Covid-19 krīzes ar iespējami minimāliem zaudējumiem gan Eiropas ekonomikai kopumā, gan arī ikkatram krīzes dēļ bez darba un iztikas līdzekļiem palikušajam.
Latvijai no šīs milzu summas jaunajā septiņgadē tiek atvēlēti 10 miljardi eiro, kas ir par 39 procentiem vairāk nekā iepriekšējā periodā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vērtē, ka viņam sarunas Eiropas Padomē bijušas pat ļoti veiksmīgas. It sevišķi tas attiecoties uz kohēzijas pozīciju. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būšot vairāk. «Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% – tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022. gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027. gadā – 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā,» vērtē premjers un uzskata, ka nu visneatliekamākais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv