Atmiņas, kas neizbalo
Gājuši gadi, bet manās atmiņās vēl kā šodien dzīvi ir tie gadi, kas saistījušies ar Valmieras 1. vakara vidusskolu. No mūsu mazā pedagogu kolektīva daudzi jau ir mūžībā — iespējams, ka es biju gados mazliet jaunāka.
Manuprāt, mūsu skolas ziedu laiki bija tad, kad direktore bija Anna Piebalga. Darbā viņa mani pieņēma, būdama slimnīcā. Mēs tad dzīvojām kaimiņos — es toreizējās bibliotēkas mājā, Piebalgu ģimene grāmatnīcas mājā. Tikko biju beigusi universitātes Vēstures fakultāti, un vakarskolā vajadzēja vēstures skolotāju. Tolaik tas bija izcili, ka mazajā 1. vakarskolas kolektīvā visiem pedagogiem bija augstākā izglītība.
Un vēl kas: mums, skolotājiem, pašiem bija jākomplektē klases. Tā nu augusta mēnesis pagāja, vācot un veidojot savas klases. Mūsu vakara vidusskolas mītnes vieta bija tagadējā Valmieras Valsts ģimnāzija, tolaik t.s. varoņi. Mums varoņos bija brīnumjauki izlaidumi, žetonvakari uz bērza bluķīšiem…
ABSOLVENTI. Nešķiramā 11. E. 21.06. 1984. — tā rakstīts uz fotogrāfijas. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv