Devona laikmeta atstātais mantojums
Priekuļu novada Liepā atrodas viena no senākajām keramisko būvmateriālu ražotnēm Baltijā – uzņēmums «Lode», kas darbojas kopš 1958. gada. Vecākā paaudze to atceras kā drenu cauruļu ražotāju, taču jau no 1968. gada te sākta māla ķieģeļu ražošana, un pašlaik Lodē top 275 dažnedažādi produkcijas veidi.
Tie ir pildītie ķieģeļi, kurus pamatā izmanto skursteņiem, krāsnīm un sētu stabiņiem, caurumotie apdares ķieģeļi, kā arī bruģis. Gada griezumā atbilstoši pasūtījumam tiek saražoti ap simt produkcijas veidu. Drenāžas caurules gan vairs netiek ražotas, jo būvniecībā ienāk arvien jauni materiāli, kas ir lētāki un izmantošanai ērtāki. Šī paša iemesla dēļ vairs netiek ražoti arī jumtu dakstiņi.
Daži vēstures fakti
Uzņēmums piedzīvojis raibu vēsturi – no ražošanas apjomu pieauguma, aizsāktā produkcijas eksporta uz Skandināvijas valstīm un PSRS Tirdzniecības palātas diploma saņemšanas par piedalīšanos Vissavienības izstādē līdz visu 11 līniju apturēšanai un strādājošo skaita samazināšanai. Ražošanai atjaunojoties, produkcija atkal tika eksportēta uz ārvalstīm – Poliju un Somiju. 1996. gadā sākās uzņēmuma privatizācija, akcijas iegādājās 500 investori. Lodes ķieģeļi tiek eksportēti uz vairākiem prestižiem objektiem Krievijā. Turpmākajos gados iegādātas Kalnciema un Līvānu ražotņu kontrolpaketes, kā arī Ānes ražotne pie Jelgavas, un izveidoti četri meitas uzņēmumi. 2017. gadā Lodes grupa pievieno CRH grupas uzņēmumus, nostiprinot pozīcijas Polijā. Par jauno Lode Group zīmolu kļūst LHL Klinker.
Jauni laiki, jauna domāšana
Nu jau divus gadus ražotnes «SIA Lode» vadītājs Liepā ir MĀRIS STRAZDS. Viņš stāsta:
«Kad mani uzaicināja uz pārrunām, sapratu, ka viens te neko nevarēšu izdarīt, jo cilvēki ražotnē strādā jau vairākās paaudzēs, viņu domāšanu būs grūti mainīt. Arī iepriekšējiem vadītājiem tas nebija izdevies.
MĀLA KĀRTAINĀ KŪKA JEB KONUSS. Ražotnes vadītājs Māris Strazds (attēlā) «Liesmai» atklāja tās recepti: «Konusu gatavo no maija līdz septembrim un var izmantot visu atlikušo gadu. Tā ir 50 tūkstošus kubikmetru liela, kārtaina kūka. Sarkano mālu saved kaudzē, buldozers to nolīdzina, tad ved balto mālu, atkal nolīdzina, pārklāj ar smilti, tad atkal saved sarkano mālu. Proporcijas ir precīzi sarēķinātas. Visu samaisa, lai sanāk viendabīga masa. Mikss vajadzīgs, lai dabūtu ķieģeļa izturību. Klāt vēl liekam samaltus un jau apdedzinātus ķieģeļus. (Starp citu, visos tenisa laukumos Baltijā samalto apdedzināto ķieģeļu segums nāk no Lodes.) Mūsu māls ir ļoti jutīgs, jāapdedzina pie noteiktas zinātnieku aprēķinātas temperatūras. Šos ķieģeļus sauc par klinkera ķieģeļiem, jo tiem ir ļoti maza uzsūce.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv