Dienišķā maize, dienišķais nodoklis
Vakar Saeimas sēdē valdības partijas atkal uzskatāmi izrādīja sabiedrībai, kas mūs (ne)sagaida koalīcijas budžeta veidošanas un nodokļu reformēšanas politikā: fiskālā nasta netiks atvieglota pat lietderīgos sīkumos. Pat ne Covid-19 radītajā krīzē.
Kārtējo reizi – bez nopietnas un vispār jebkādas diskusijas, kur nu vēl (kaut vai pietēlotas) nožēlas – valsts vara atmeta kārtējo piedāvājumu nākamgad ieviest samazināto 5 procentu PVN likmi pārtikas pamatproduktiem. Par tādiem tika nosaukts piens bez piedevām, ar derīguma termiņu līdz 10 dienām; maize bez piedevām; svaiga vai atdzesēta cūkas, liellopu, kazu, aitu, mājputnu un truša gaļa; olas čaumalās (vistu un arī paipalu); vairāki piena vai skābpiena izstrādājumi bez piedevām: skābais un saldais krējums, kefīrs, rūgušpiens, vājpiena un pilnpiena biezpiens, arī rjaženka un jogurs.
Priekšlikums tika strauji «norakts» pat vairs ne tāpēc, ka tas ir opozīcijas deputātu uzstājīgi virzīts priekšlikums. To aizstāvēja arī lauksaimnieki, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki, Zemkopības ministrija un mūsu politikā nebūt ne mazsvarīgā Maxima lielveikalu ķēde. LLU rektore, profesore Irina Pilvere piedāvājumu argumentēja šādi: «PVN samazināšana ir likumsakarīgs solis, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību (..), Latvijā procentuāli ir viens no zemākajiem sociālās aizsardzības līmeņiem, rēķinot no IKP tikai 15% apmērā, bet ES dalībvalstīs tas ir vidēji 27%.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv