Madiešēnu purvam mitrumu atdodot
Purvu «sačakarēšana»
No Latvijas teritorijas turpat 5 procentus aizņem purvi, kas tūkstošiem gadu ir veidojuši savu augu un purva dzīvi mīlošu dzīvību un dzīvībiņu valsti. Dabā viss bija dabiski, līdz cilvēki nesāka rakt grāvjus, lai purvus nosusinātu. Vietās, kur to darīja, lai iegūtu kūdru, darbi atmaksājās. Bet citviet ne purvs tika pievārēts, ne arī mežu vai tīrumu iekopt izdevās. Vienkārši sakot, purvi tika «sačakarēti».
Zinātniski tādus sauc par degradētiem. Ar nosusināšanas mēģinājumu pazīmēm ir aptuveni 64% Latvijas augsto purvu, 58% zemo un 79% pārejas purvu. No šiem degradētajiem purviem gadā gaisā izplūstot vismaz 3,6 megatonnas CO2. Lai šo izplūdi būtiski samazinātu, Latvija jau no 2016. gada ir iesaistījusies ES Klimata apakšprogrammas projektā «Degradēto purvu atjaunošana CO2 emisiju mazināšanai Ziemeļeiropas zemienē (LIFE Peat Restore)». Tajā būtiskākais ir, ka purvos, kuros atjauno dabisko ūdens līmeni, CO2 izplūde ne vien samazinās, bet mitrā kūdra jau atmosfērā esošo ogļskābo gāzi pat spēj piesaistīt.
DEGRADĒTĀJI. Šādi grāvji ir nopietns traucēklis purva dabiskuma atjaunošanai. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv