Ar pietāti pret senatni
Raunas pils celta 14. gs. un bijusi viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemā. Pils savā pastāvēšanā pārcietusi deviņus uzbrukumus. Pašlaik tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.
Šovasar tajās notika kārtējā konservācija. Par tai piesaistīto finansējumu un padarīto «Liesmai» stāsta starptautiskā projekta vadītāja Raunas novadā, muzeja vadītāja, vēsturniece IEVA PLĒTIENA.
Projekts «Ainava kā resurss»
Tā sagadījās, ka 20. novembrī, braucot uz interviju ar Ievu, mūs pārsteidza pirmais šā gada sniegputenis. Ar nožēlu nospriedām, ka pilsdrupās nu gan laikam mums nebūs ko darīt, bet, kad tur nonācām, viss mākoņu trakums norima, ļaujot gan fotografēt, gan arī bez steigas uzklausīt Ievas stāstu. Lūk, daļa no tā:
«Martā sākās Raunas pilsdrupu konservācijas darbi, kas šoreiz bija apjomīgākie kopš 2006. gada, kad atjaunoja pilsdrupu skatu torni. Šoreiz konservāciju realizēja Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gadam projektā «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā un Ropšā». Darbus Raunā veica uzņēmums «Aqua Latvia» pēc arhitekta Artūra Lapiņa izstrādātā pilsdrupu konservācijas projekta. Konservācija notika pilsdrupu ZR korpusa pagalma iekšsienai, DA korpusa pagalma fasādei, Z priekšpils DA sienai un priekšpils D ēkas sienai.
NESEN. Vēsturniece Ieva Plētiena rāda pilsdrupās paveikto. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv