Partija kā izčākstējusi kāpostgalva
Valmierieša Kārļa Bukuma 1925. gadā Latviešu folkloras krātuvē iesūtītajai mīklai «Ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena» ilgus gadus zināju tikai vienu atminējumu – «kāpostgalva».
Taču nu tā vairs nav pat mīkla, bet ļoti trāpīgi (piedodiet, kvalitatīvu kāpostgalvu audzētāji!) izsaka situāciju ar partiju «KPV LV». Kad šī Artusa Kaimiņa un biedru grupas it kā no jauna veidotā partija (tā dzima ar kopienas «Kam pieder valsts?» atbalstu) 13. Saeimas vēlēšanās negaidīti ieguva daudzos deputātu mandātus (16, tikpat, cik JKP), varēja cerēt, ka politikā uz palikšanu ir ienācis vienots spēks. Citiem Saeimā jau gadiem dežurējošiem, partijas kā cimdus mainījušiem deputātiem senioriem matus vēl sirmākus darīja jau tas vien, ka toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis «KPV LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam pat uzticēja kaut vienu no mēģinājumiem izveidot valdību. Vecajiem nācās pat vairāku skapju, kuros nenoskārstai vajadzībai noglabāti ietekmīgi skeleti, durvis pavirināt, lai iedarbinātu vajadzīgās sviras un A. Gobzemam (tika teikts, ka viņš nedabūšot pielaidi valsts noslēpumiem) valdību izveidot neizdotos.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv