Latviskuma paraugam – jubileja
20. aprīlī apritēja 130 gadi, kopš Liepnas pagasta Fransiskopoles muižā mežsarga Reiņa un šuvējas Annas ģimenē dzimis komponists, diriģents, folkloras vācējs un apdarinātājs, koklētājs un kokļu meistars, mūzikas pedagogs un metodiķis ARTŪRS SALAKS.
Pēc mācībām Mārkalnes pagastskolā, Alūksnes draudzes skolā un Valmieras skolotāju seminārā viņš uzsāka skolotāja gaitas Valmieras draudzes skolā, taču, sākoties I pasaules karam, devās bēgļu gaitās un strādāja latviešu bēgļu skolās Tartu un Jaroslavļā, bet pēc dienesta 1919. gadā atgriezās Latvijā un iestājās konservatorijā prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas un teorijas klasē, paralēli studijām strādājot Rīgas 4. ģimnāzijā. 1927. gadā Artūrs Salaks nodibina un sešus gadus vada kori Fortissimo, kas tolaik bija viens no lielākajiem koriem Latvijā, kurš koncertēja ne vien pašu valstī, bet arī Lietuvā un Igaunijā, repertuārā iekļaujot gan tautas dziesmas, gan lielo formu skaņdarbus, piemēram, Alfrēda Kalniņa Amerikā sacerētās kantātes Jūra sarežģītās partitūras pirmatskaņojumu Latvijā.
Iepazinies ar Jurjānu Andreja savāktajiem tautas mūzikas materiāliem, Artūrs Salaks apņēmīgi nolemj turpināt viņa darbu, piecu vasaru ceļojumos pierakstot 2161 folkloras vienību – 1611 melodijas, 529 dziesmu tekstus, 21 rotaļu un deju. Pāri par diviem simtiem komponista tautas dziesmu apdaru sabalsotas, pievēršoties vēl neizpētītai senai latviešu kompozīcijas teorijai un izmantojot īpatni latviskos balsu principus (teicēji, vilcēji, locītāji, sīkaliņas, kori apzīmēdams ar vārdu – pulks). Tās galvenokārt veltītas korim Dziesmotā senatne, ar kuru trīsdesmito gadu beigās iemantota īpaša popularitāte.
ARTŪRS SALAKS tautas tērpā ar kokli – tādu viņu šodien atceras paši senākie valmierieši. Foto no ģimenes arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv