Vai sācies Latvijas pārtikas produktu «zelta laikmets»?
Vēl pirms 30 gadiem ar sajūsmu uztvērām visu, kas Latvijā ieplūda no ārzemēm, bet tagad daudzi ar līdzīgu entuziasmu pievēršas vietējā ražojuma produktiem. Tāpat kā melnā krāsa, kas nekad neiziet no modes, vietējais ražojums ir vienmēr aktuāls, taču reizēm nepelnīti piemirsts.
Es ieteiktu būt godīgiem pret savām garšas kārpiņām un iegādāties to, kas patiešām sagādā visvairāk prieka, bet vienlaikus ļauties atklājēja garam un varbūt pielikt tikai nedaudz pūļu, lai ierastā importa produkta vietā atklātu izcilu Latvijā audzētu vai ražotu alternatīvu.
Vietējo produktu izcilību uz ievesto labumu fona, manuprāt, nosaka vairāki aspekti. Viens – pērkot vietējo, es atbalstu vietējos ražotājus. Tas ir būtiski jebkuras valsts ekonomiskajā dzīvē, bet vēl jo vairāk Covid-19 apstākļos, kad citam citu atbalstīt ir vēl svarīgāk. Nākamais – vietējie produkti, sevišķi dārzeņi, augļi un ogas, mudina ievērot sezonālo principu: Latvijā ziemā dabiski nav pieejami svaigi tomāti, toties ir selerijas, rutki, kāļi, un sezonalitātes princips ļauj izcelt šos nepelnīti piemirstos gardumus mūsu ēdienkartē. Trešais – jo īsāks produkta ceļš no ražotāja vai audzētāja līdz manam galdam, it īpaši domājot par svaigajiem produktiem, jo lielāka tā uzturvērtība. Un visbeidzot – katrs no mums piedzimst tur, kur piedzimst, un tieši šai vietai raksturīgie produkti ir mums visvairāk piemēroti. Ēdot vietējo, mēs dzīvojam labākā saskaņā ar savu organismu.
Neesmu no tiem, kuri ceļ vai debesīs pilnīgi visus Latvijas produktus – neatkarīgi no sezonas itāļu tomāts garšo labāk tikai tāpēc, ka tam ticis vairāk saules, citāds klimats un augsne.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv