Spļāviens sejā
«Mazo skrūvīti pamana tikai tad, kad tā dažādu apstākļu dēļ pēkšņi ir salūzusi un apturējusi visu lielo mehānismu» – šīs Jetes Užānes jeb tautā mīļi sauktas par Cimdiņu Jeti «Dienu grāmatā» rakstītās rindas nezin kādēļ man ienāca prātā tagad, kad no lauksaimnieku un mežsaimnieku nevalstiskajām organizācijām saņēmām medijiem izplatīto ziņu par šomēnes gaidāmajām protesta akcijām.
Lauksaimnieki un mežsaimnieki ir gatavi ar smago tehniku atkal doties uz Rīgas centru, kā arī parūcināt to uz valsts galvenajiem autoceļiem.
Mēdz teikt: ja vadzis pilns, tas lūst! Latvijas lauksaimnieki un mežsaimnieki, manuprāt, ir kā lielā mehānisma – tautsaimniecības – mazās skrūvītes. Zinām taču, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kopā veido ap 40% no visa Latvijas eksporta. Tas ir ļoti nozīmīgs, svarīgs un vajadzīgs pienesums valsts ekonomikai, eksportam un galu galā arī tautas labklājībai. Kamēr vien šīs skrūvītes ir katra savā vietā, tikmēr arī darbojas lielais mehānisms. Izskatās, ka, izvēršot mūsu maizes, piena un gaļas ražotāju apmelošanu un pretnostatīšanu pārējai sabiedrības daļai, kāds cenšas iemest sprunguli šajā mehānismā.
Visus Latvijas laukus vienuviet pēdējo reizi varējām redzēt, izjust un arī izgaršot 2018. gada 8. septembrī, kad notika vēl nebijis, Latvijas simtgadei veltīts pasākums «Lauki ienāk pilsētā». Tas Rīgā, 11. novembra krastmalā, ar Zemkopības ministrijas atbalstu vienuviet pulcēja saimniekus, uzņēmumus, nozaru organizācijas, mācību un valsts iestādes.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Nu galīgi garām! Kāpēc gan arī Liesma bez jebkādām bremzēm atbalsta Zemnieku savienības un Zaļās partijas rupororganizāciju protestēšanu. Tā taču ir vistiešākā šo partiju pašvaldības deputātu kandidātu priekšvēlēšanu aģitācija. Nekur gan nemanīju piebildi, kura partija to apmaksā. Vai redakcija nav pārkāpusi priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu un nenāksies KNAB maksāt sodu?
Paziņa bija ieskrējusi rapšu laukā, lai dzeltenumā nofotografētos. Vakarā viņai sākās drudzis. Seja bija sarkanos plankumos, kā apdegusi. Nācās skriet uz aptieku pēc pretalerģijas zālēm un smērēm. Ja kāds lauks tuvu ceļam ir nesen miglots ar ķimikālijām, būtu vismaz godīgi, neslepkavnieciski pie tā izlikt brīdinājuma zīmes kaut vai kā indīgās vietās ir pieņemts - ar miroņgalvām. Skaļi izskanēja gadījums, kad ļoti saindējās rapšu laukā ieskrējis suns. Bet tāda pati nelaime var notiks arī ar no automašīnas uz brīdi izskrējušiem bērniem. Ja kāds, kurš darbojas ar ķimikālijām, nerīkojas pietiekami atbildīgi pret citu cilvēku, arī dzīvu būtņu veselību, pat par to nevienu nebrīdinot, tad kā gan citādi kā vien par slepkavniekiem tādus saukt? Vai indētājus aizstāvošajai žurnālistei pašai būtu drosme iebrist tikko nomiglotā rapšu laukā?
Pēc Gunta Vīksnas šajā otrdienā publiskotajām ziņām par lauksaimnieku zemē izbārstītajām, liekajām un augiem pat izmantot nepagūtajām slāpekļa un fosfora tūkstošiem tonnām nu nevar tādus dabas indētājus par dabai draudzīgi saimniekojošiem uzskatīt. Drīzāk tiešām par visa dzīvā slepkavotājiem. Ka tikai nu Zemnieku saeimas vadība nepamana, ka G. Vīksna un reizē ar viņu arī Liesma škeļ un apvaino zemniekus gluži par neko un nepieprasa arī žurnālista demisju, neaicina apvainotos zemniekus pie redakcijas durvīm braukt ar lauksaimniecības tehniku protestēt?