Kad dabiskums pilsētās patvērumu meklē
Nav iespējams aizsargāt dabu, ja dzīvībām netiek saglabātas izdzīvošanai atbilstošas vietas. Tādēļ, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai, Latvijas Dabas fonds (LDF) jau septīto gadu blakus citiem dabas simboliem nosauc arī Gada dzīvotni.
Pērn šajā godā bija upju straujteces. Varbūt tieši šīs nominācijas rosināti, vasarā zinātnieki veica pastiprinātus pētījumus par mazajām upēm un nevajadzīgiem, cilvēku radītiem traucēkļiem ūdeņu dabiskajam plūdumam. Gada dzīvotnes bija arī bioloģiski vērtīgie zālāji, niedrāji, dabiski boreāli meži un citas vien brīvā dabā sastopamas vērtības. Tāpēc LDF šogad par Gada dzīvotni pasludinātā pilsēta ir negaidīta, pirmajā brīdī šķiet pat aplama, jo ierastajā domāšanā pilsēta ar dabas saudzēšanu un tās vērtību vairošanu šķiet nesavienojama: retu sugu saudzēšanas vietas taču parasti meklējam cilvēku maz ietekmētās teritorijās!
Bet izvēli skaidro LDF eksperte Rūta Sniedze-Kretalova: «Ja lauki tradicionāli tika uztverti kā dabas patvērums, bet pilsētas kā betona džungļi, tad šobrīd nošķīrums mainās. Tieši lauku teritorijas, kurās saimnieko intensīvi, dabas daudzveidības ziņā kļūst arvien noplicinātākas.
GAUJA ZIEDU LAIKĀ. Gada dzīvotnes 2022 galvenā asinsrite Valmierā. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv