Par braucēju disciplīnu un ne tikai
Kā liecina Valsts policijas apkopotā statistika, pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, uz valsts ceļiem samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits.
2020. gadā uz valsts ceļiem gāja bojā 96 cilvēki, 2021. gadā – 92. No 92 bojāgājušajiem 39 zaudēja dzīvību sadursmēs, 21 – auto apgāšanās rezultātā, 14 bojāgājušie bija gājēji, desmit – riteņbraucēji, divi bojāgājušie bija sadursmēs ar dzīvniekiem, trīs – uzbraukšanā šķērslim, vēl trīs – uzbraukšanā stāvošam transporta līdzeklim. Izteikti smago ceļu satiksmes negadījumu iemesli pērn bijuši atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, alkohola reibums un ceļa horizontālo apzīmējumu neievērošana.
Skaitļus komentē valsts SIA Latvijas Valsts ceļi Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns: «Vērtējot pēc ceļu kategorijas, visvairāk smago ceļu satiksmes negadījumu notika uz reģionālajiem autoceļiem.
DISCIPLĪNAI VAI PEĻŅAI? Konkrētais pārvietojamais foto radars objektīvā trāpījās februārī pašā Strenču centrā, kur zona nevis apdzīvotai vietai tradicionālā ar 50, bet gan īpašā – ar 30 kilometru ātruma ierobežojumu. Protams, likumam paklausīgam jābūt, taču diez vai uz pilsētas galvenās ielas gaišā dienas laikā kāds tā brutāli neievēros ātruma ierobežojumu, drīzāk uzķersies kāds domās iegrimis stūrētājs, kurš izbrauks te cauri uz plus mīnus 50... Un dabūs soda kvīti! Vai tas kopumā uzlabos kustības drošību šajā zonā? Esmu gatavs par to pastrīdēties. Manuprāt, arī Valmierā – uz Rīgas ielas pilsētas robežas virzienā piekalnītē pirms labā pagrieziena uz Kocēnu kapiem – brīvdienās bieži vien uzstādītais mobilais foto radars vairāk ir domāts pelnīšanai, nevis reālai cīņai par kustības drošību. Gunta Vīksnas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv