Nezināmais Ludvigs Knospiņš. Latvietis, kas karo un glezno
Ceturtajā kopīgajā Daugavpils mākslinieku izstādē kultūras nedēļas laikā 1939. gada sākumā eksponēti astoņi Ludviga Knospiņa darbi: eļļas gleznas «Birztala» un «Vakars», akvareļi «Rudzu kūlēji», «Pļavā», «Ainava», «Rudens», «Pirtiņa», «Lauku ceļš».
Laikraksts «Latgales Vēstnesis» ziņo, ka Medumu valsts pamatskola ieguvusi ainavu »»Rudens», bet Daugavpils pilsētas valde gleznu «Rudzu kūlēji» («Latgales Vēstnesis».1939.01. 02.) Gleznotājs Jēkabs Strazdiņš rakstā par izstādi atzīmē, ka izstāde, salīdzinot ar iepriekšējām, tīri gleznieciskā ziņā — solis uz priekšu, īpaši piebilstot, ka Ludvigs Knospiņš vēl meklē savu ceļu, kuru, liekas, arī atradīs. (Strazdiņš J. Latviešu mākslas izstāde Daugavpilī. «Latgales Vēstnesis». 1939.30.01.)
Turpmāk mākslinieks Daugavpils mākslinieku izstādēs nav piedalījies. Laikraksts «Daugavas Vēstnesis» skaidro, ka Knospiņš pārmainījis otu pret spalvas kātu un cītīgi visu vasaru palikšot redakcijas tuvumā. Ar viņa panākumiem sabiedrība varēs iepazīties katrā «Daugavas vēstneša» numurā. (St. p. Daugavpils mākslinieki vasaras gaitās. «Daugavas Vēstnesis» . 1939.27.06.)
1940.gada 27.aprīlī laikraksts «Brīvā Zeme» vēsta, ka «Mākslas iestāžu darbu ievērojami veicinot un atbalstot laikraksts «Daugavas Vēstnesis». Te būtisks ir arī Ludviga Knospiņa ieguldījums. Tomēr līdzdalības pārtraukšanai izstādēs varētu būt vēl cits iemesls, jo vairākos atmiņu stāstos par Daugavpils māksliniekiem ir jaušama mākslinieciska greizsirdība vai skaudība.
Centrālais joms Daugavpils cietokšņa baznīcā. Arhīva foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv