Iecietības bumerangs lido atpakaļ
Latviešu valoda nav viegla, saka teju visi, kam tā nav dzimtā, kas mūsu valsts valodu apguvuši gada, divu vai trīs laikā, un tādu cilvēku ir daudz. Mūsu sabiedrības daļa, kas atbrauca šeit mācīties, atrada darbu, izveidoja ģimeni.
Tie visi bija un ir cilvēki, kas veselīgi pieņēma faktu: jāzina tās valsts valoda, kurā tu dzīvo! Viņiem nevajadzēja ne speciāli organizētus kursus, ne atvieglotus eksāmenus. Viņi pieņēma, ka tā jādara!
Taču Latvijā dzīvo 17 tūkstoši Krievijas Federācijas pilsoņu, kas pašlaik spiežas iekšā Eiropas Savienībā. Līdz šim bija labi, kā ir, bet tagad, lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ir loģiska prasība nokārtot valsts valodas eksāmenu, lai saņemtu šo pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Citādi prāvs pulciņš nepilsoņu var zaudēt dzīvošanas iespēju Latvijā. Diez vai viņi to grib, un tomēr valsts valodas pārbaudei pieteikušies vien astoņi tūkstoši no minētā kopskaita. Mazāk nekā puse. Tagad tiek jautāts: mācīsies, kārtos to eksāmenu, dosies prom vai cerēs uz Latvijas kārtējo iecietīguma izklupienu? Kādi jau dzirdami pretjautājumi: nepiesakās tie, kas seniori, kas savārguši, kas nespēj valodu iemācīties. Vairs nespēj, un visu savu mūžu nespēja...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv