«Eļļa ugunī» – par pensijām un strādāšanu
Valdības ārkārtas sēdē 6. aprīlī pēc ziņojuma par «Latvijas Stabilitātes programmu 2023.– 2026. gadam» Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēkšņi secināja, ka, iespējams, būs jādomā par pensijas vecuma celšanu.
Lai gan pēc tam intervijā LTV Kariņš steidza mierināt, ka pensionēšanās vecuma sliekšņa paaugstināšana nav «šīs Saeimas jautājums», var vien secināt, ka neapdomīgi (varbūt ar īpašu nolūku) eļļa ugunī ir ielieta: pensionēšanās vecuma paaugstināšana kaut vai kad pusmūža vecumu sasniegušajiem ir radījusi ne vien nervozitāti, bet jau aicinājumus sākt protestēt. Gluži tā, kā to tieši šajās dienās dara pat tādas mūsu apziņā esošas šķietamas labklājības valsts Francijas iedzīvotāji, kuriem pensionēšanās vecumu paaugstina līdz 64 gadiem.
Mums, kā zināms, pensionēšanās vecuma palielinājums tika aizsākts 2014. gadā, toreizējiem pensijai nepieciešamajiem vien 62 gadiem pieliekot pa 3 mēnešiem klāt katru gadu. Šim pielikumam jānoslēdzas 2025. gadā, kad pensionēšanās vecums būs 65 gadi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv