Trīsdesmitie

Sporta sacensības un olimpietis baltās apakšbiksēs

Daliņa piemērs bija aizrāvis daudzus, tāpēc soļotāju netrūka. Pat mazi bērni centās soļot līdzi. Galvenais bija sparīgi vicināt rokas un izteiksmīgi ļodzīties gurnos. Uz mierīgākām ielām bērni lēca augstumā un tālumā. Bija arī skrējēji, bet tie vienmēr skrēja pulciņos, biksītes līdz ceļiem, strīpa gar sānu. Puikas vienkārši piešuva savām īsbiksēm meiteņu matu bantes un izskatījās gandrīz kā īsti sportisti.

Kad pienāca sporta olimpiāde, visi gāja skatīties sacensību sākumu – skriešanu 100 m, 500 m un kilometra garumā. Garākās distances beidzās, Jāņaparka laukumā skrienot apļus, lai būtu pareizais garums. Bija arī barjerskrējēji, vesera metēji, lodes grūdēji un pat daži šķēpa metēji. 

Valmiera bija slavena ar vienu īpatnēju sportistu (žēl, ka neatceros viņa vārdu). Viņš vienmēr uzstājās tikai garās, baltās apakšbiksēs.

STARPKARU LAIKS. Valmieras centrs 30. gados. Foto no Valmieras muzeja krājuma