Uzticams vīrs no Zīversu dzimtas
18. gadsimta sākumā pastāvēja prakse aicināt ārzemniekus apmesties uz dzīvi Krievijā, kas pēc Pētera I (Peter I, 1672 – 1725) uzskatiem, veicinātu apgaismības ideju izplatīšanos un tuvināšanos rietumiem. Iedzīvotāju piesaiste bija abpusēji izdevīga gan jaunajiem Krievijas pavalstniekiem, gan pašai monarhijai, jo iedzīvotāji ieguva straujākas karjeras attīstības iespējas, bet Krievijas valdnieki — tuvināšanos rietumu kultūrai.
Pētera I ģenerālis Burhards Minihs (Burkhard Christoph von Münnich, 1683 – 1767) savos memuāros ir atzīmējis, ka ārzemnieki saņēmuši divreiz lielākus atalgojumus, salīdzinot ar vietējiem Krievijas pavalstniekiem, kas atradās līdzīgos amatos. Ir zināms, ka ārzemnieki arī biežāk saņēma dažādus īpašumus, piemēram, muižas. Tas galvenokārt notika vācu pārvaldītajās Vidzemes un Igaunijas provincēs, un šis paradums kalpoja kā sava veida pensija pēc atvaļināšanas no dienesta nomnieka statusā.
Viens no tādiem ārvalstniekiem bija Karls fon Zīverss (Karl von Sievers, 1710 - 1774), kurš bija ne tikai Valmiermuižas nomnieks, bet arī vairāku muižu īpašnieks Vidzemē un Igaunijā.
Karls fon Zīverss. Foto no Valmieras muzeja krājuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv