Igauņu premjers nevēlas saredzēt dārdzību
Mūsu politikā šajās nedēļās valdīja atvaļinājumu laiks, un arī Ministru prezidente devās baudīt vasaru. Savukārt Igaunijas jaunā valdība, vēl neko īsti neuzsākusi, jau saērcina sabiedrību.
Premjers Kristens Mihals un finanšu ministrs Jirgens Ligi centās noliegt tautas maciņos nenoslēpjamo dzīves dārdzības kāpumu. Kritizējot koalīcijas pieteikto nodokļu celšanu (šos plānus pieminēju 26. jūlija numurā), privātas pētniecības iestādes – Konkurences institūta – vadītājs Pēters Raudseps paziņoja: tādā veidā Igaunija drīz iekļūs starp piecām dārgākajām Eiropas Savienības valstīm*. Abi politiķi viņu skolmeistariski norāja kā palaidnīgu otrgadnieku: pareizos ciparus nezina, ceļ paniku, atbaida investorus – žagarus tādam!
Valdības vadītājs pat deva «mājienu ar mietu» Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai kā Konkurences institūta īpašniecei: kāds uzņēmējiem labums no pētniekiem, kas visu redz tumšās krāsās? Finanšu ministrs direktīvi norādīja, ka institūta uzdevums neesot «ar saviem izteikumiem pasliktināt ekonomikas stāvokli un tad pētīt, cik ļoti tas pasliktinājies».
* Patlaban piecas dzīvošanai dārgākās ES dalībvalstis – iekavās dots cenu līmenis virs ES vidējā – ir Dānija (+43%), Īrija (+42%), Luksemburga (+35%), Somija (+25%) un Nīderlande (+18%). Vēl dārgākas mūsu pasaules daļā ir tikai Šveice (+74%) un Islande (+56%), taču abas neietilpst ES. Lētākās valstis ir Bulgārija un Rumānija (abām -40%), arī Polija (-36%).
Igaunijai šis rādītājs ir -2% no ES vidējā, Latvijai tas ir -13%, Lietuvai -18%. Avots: Eurostat, jūnijs
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv