Kā tapa Seda. VI
Liesma turpina vēsturisko apskatu par to, kā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Valmieras novada Strenču apvienībā tapa Sedas ciemats, kas jau labu laiku kā pilsētas statusā.
Jānis Cunskis, ar kura laipnu roku redakcijas rīcībā šis materiāls nonācis, ir krietni pastrādājis, lai no dažādiem tā laika celtniecības un grāmatvedības dokumentiem izvilktu patiešām interesantu esenci, paldies viņam par šo iespēju ieskatīties vakardienā. Atgādināšu, ka šīs publikācijas kalendārā joprojām 1955. gads...
Mainīgās būvniecības nianses
Gada vidū tika saņemta ziņa, ka sērijas 204 tipveida projekts, pēc kura bija paredzēts uzsākt divu 12 dzīvokļu un 18 dzīvokļu ēku celtniecību, tiek no ražošanas noņemts un nomainīts uz sēriju 286. Taču jaunās sērijas projekts, kas tika saņemts tikai 1955. gada 28. oktobrī, bija nekvalitatīvs. Tāpēc tālākā būvniecības laikā projektā tika veiktas izmaiņas:
* paredzētās pusotra ķieģeļa biezās ārsienas nomainītas uz divu ķieģeļu biezām;
* no projekta tika izslēgta pagrabu izbūve;
* ēkas griestu konstrukcijas tika mainītas uz koka konstrukcijām, taču izmainītās tāmes līdz pat gada beigām tā arī netika saņemtas.
TĀ LAIKA ELPA. Šādu centrālās apkures radiatoru – kārtīgu čuguna bateriju – joprojām var atrast apritē Sedas divstāvu daudzdzīvokļu namos. Nebūtu nekāds brīnums, ka šī savdabīgā siltumizolācija būtu saglabājusies vēl no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv