Re, kur muzikanti spēlē!
Valmieras pūtēju orķestra Signāls prezidents 50 gadu garumā ĒVALDS PAVLOVIČS sarakstījis orķestra hroniku, noslēdzot to 2015. gada 31. decembrī, kad vēl neviens pat nenojauta par pandēmiju pasaulē un vēlāk kariem tepat kaimiņos un Tuvajos Austrumos.
Grāmatā, kas izdota par paša Ēvalda naudu, tāpēc tikai četros eksemplāros, atrodami arī nenopietni pastāstiņi no orķestra Signāls piedzīvotā. 60 gadu jubilejas priekšvakarā piedāvājam dažus no tiem.
Jums nebija lielo bungu!
Tas noticis vēl pašos Signāla pirmsākumos, atceras Ēvalds Pavlovičs. Izvadījuši no stacijas rajona kādu čigānu (vārdu romi tolaik neviens nebija dzirdējis, tāpēc nezināja) tautības aizgājēju. Gājiena laikā braukuši kravas kastē un spēlējuši. Pēc apglabāšanas Centra kapos no samaksas ieturēti 5 rubļi. – Kā tad tā? – Jums nebija lielo bungu! – Nu, kurš tad bērēs spēlē lielās bungas? – Savās bērēs manis pēc tu vari spēlēt, kā tu gribi, bet čigāna bērēs vajag lielās bungas!
Kopš tā laika lielās bungas vēl ilgi bija Signāla bēru sastāvos...
NODEVAS REŽĪMAM. Tālajā 1980. gadā klubs Sarkanā Valmiera rīkoja komjauniešu skrējienus pa Lielā Tēvijas kara kauju slavas vietām. Toreiz skrējienā dalībnieki no kultūras nama sešos rītā tika izvadīti ar tauru skaņām. Lai stiprinātu Signāla cīņas garu, kaskā, kuru tur Hermīne Kļaviņa (no kreisās), tika ielietas divas pudeles šņabja. Tālāk 1. rindā: diriģents Jānis Spalviņš, Jūlijs Cukurs, Oļģerts Lācītis, Alfrēds Zaķis, Juris Ivanovs, Vilnis Āboliņš, Ernests Spruls. Jāteic, ka honorārs tik agrā rīta stundā nevienam īsti pie sirds negāja...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv