Attīstās līdzšinējie, klāt nāk jauni tūrisma objekti

Kāds kopumā ir tūrisma piedāvājums novadā?

Piedāvājums ir diezgan mainīgs. Ir, ja tā var nosaukt, mūsu senioruzņēmumi, kas arvien darbojas, pa laikam pienāk jauni tūrisma uzņēmēji, bet tādu nav ļoti daudz, drīzāk esošie papildina savus piedāvājumus. Piemēram, Valmierā oficiāli atklāts hotelis restorāna «Tērbata» ēkā, ir zināms, ka tuvākajā laikā Rūjienā varētu tikt atklāta jauna naktsmītne, arī Mazsalacā būs. Naktsmītnes mums ir ļoti vajadzīgas. Tās it kā ir, bet, līdzko ir lielāks pieprasījums, vietu pietrūkst. Līdz šim, ja novada ziemeļu galā lielākai tūristu grupai ir vēlēšanās palikt pa nakti, naktsmītni atrast ir sarežģīti. To mēs esam izzinājuši, komunicējot ar tūristiem.

Viens no jaunajiem topa objektiem ir Zilākalna tornis, protams, arī atjaunotā teātra ēka, Valmieras pils kultūrvides centrs un ekspozīcija «de Woldemer», kas, mūsdienīgi pasniedzot vēsturi, ieinteresē arī jauniešu auditoriju. Bet novadā nav daudz tādu magnēta objektu. Tūrisma pārvaldes uzdevums ir piesaistīt iespējami vairāk tūristu, taču pašlaik ko jaunu izveidot ir grūti, jo pasaulē viss kļuvis tik mainīgs, un jebko, kas tiek no jauna izveidots, jāmāk pārdot, lai ieņēmumi biznesa uzturēšanai būtu pietiekami. Pieminēšanas vērts, manuprāt, ir Mārča Bogdanova piedāvājums «Zemzemē», kas atrodas ēkas pagrabā blakus Swedbankai. Tur izveidota spēļu vieta, kur jaunieši var izklaidēties un, cik dzirdēts, nākotnē varētu tikt organizēts arī kāds pasākums, varbūt pat ārpus telpām. Pirmajā brīdī varētu likties, ka šis piedāvājums domāts vietējiem iedzīvotājiem, tomēr ir arī tūristi, kas izmanto iespēju šādi atpūsties.

Kas vēl novadā būtu paveicams tūrisma attīstības labad?

Ir vēl viena problēma, kas vairāk iezīmējas tieši Valmierā, bet pastāv arī novadā kopumā, un tas ir ēdināšanas iestāžu darbalaiks. Svētdienās novadā ārpus Valmieras vispār nav iespējas paēst. Bez tam paēst pusdienas ir viena lieta, bet, ja tūrists vēlas saņemt kaut ko vēl vai arī darbdienas vakarā pēc pulksten astoņiem aiziet paēst vakariņas, to bija sarežģīti īstenot līdz brīdim, kad Valmierā Kultūras centra ēkā ienāca kafejnīca «Sonāte», kas strādā garāku darbalaiku. Vakara stundās gan cilvēku pieplūdums ēdināšanas uzņēmumos nav liels un uzņēmējiem tas nav izdevīgi, tomēr cerēsim, ka šis pakalpojums būs ilglaicīgs.

Kādā kārtībā novadā tiek uzturēti dabas objekti?

Tūrisma pārvaldei ir ko piedāvāt, taču, lai darbs sekmētos, jābūt sakārtotai videi, infrastruktūrai. Par to regulāri rūpējamies. Kad sanācām kopā lielajā novadā, dabas objektus apsekojot, konstatējām, ka visā teritorijā ir pāri par simt informācijas stendu. Lielākā daļa no tiem bija bojāti vai to informācija novecojusi un prasījās pēc atjaunošanas. Pašlaik teju puse jau sakārtota, bet mērķis ir atjaunot visus. Protams, kamēr tik tālu tiksim, iespējams, no pirmā gala šis darbs būs jāatkārto. Maksimāli cenšamies šajos stendos iekļaut universālāku informāciju, kas nenoveco, taču, ja kaut kas izbeidz darboties, to tomēr nākas atjaunot. Informācija uz stendiem ir gan latviešu, gan angļu un igauņu valodā, kas arī atbilst mūsu pamata auditorijai. Dažas novada apvienības vairāk rūpējas par stendu konstrukcijām, ko uzņemas vietējie saimniecisko darbu veicēji.

Par dabas takām runājot – izveidojoties novadam, mēs tās visas esam uzskaitījuši un sapratuši, kurās jāiegulda lielāks darbs, kur mazāks, to plānojam. Daļēji darbu ieguldām paši, daļēji ņemam ārpakalpojumus. Nesen kopā ar Vidzemes Augstskolu bija nedēļu gara prakse Naukšēnos un pagasta apkārtnē. Tīrījām, marķējām, studenti pastrādāja arī Oleru muižā. Šāds pasākums mums ir katru gadu. Pašlaik aktīvi ir Latvijas-Igaunijas pārrobežu projekti, no kuriem lielākais ir dzelzceļa no Rūjienas uz Meizakilu Igaunijā sakārtošana 23 kilometru garumā, arī tilti sakārtoti. Vēl jāpadara pēdējie, mazie darbiņi, tostarp informācijas stendu uzstādīšana, un 31. jūlijā šo sakārtoto posmu plānots atklāt. Tāpat no Rūjienas uz Mazsalacu ir divdesmit kilometru posms, kas savu sakārtošanu vēl gaida, bet esam to jau apsekojuši un darāmos darbus apzinājuši. Ceram, ka drīzumā tos varēsim uzsākt un arī šis zaļais dzelzceļš ļoti garos kilometros būs sakārtots.

Burtnieku ezerā izveidotas pontonlaipas, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu ērtāk iekāpt laivā, ar to saistīts arī dārza pērļu projekts Burtnieku parkā, kur izveidota taka, lai pa to pārvietoties varētu arī ceļotāji ratiņkrēslos, viņiem pielāgoti arī informatīvo stendu augstumi. Šobrīd Eiropas projektos vispār ir tendence virzībai uz to, lai dabu pielāgotu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Vai vietējie iedzīvotāji ir atsaucīgi, veidojot piedāvājumu tūristiem?

Jā, ik pa laikam ar pārvaldi sazinās uzņēmēji vai individuālas personas, kam ir savas saimniecības un doma, kā piedāvājumu attīstīt. Pēdējais piemērs ir bitenieks Burtnieku pusē, kurš grib attīstīt arī tūrisma piedāvājumu. Kopā ar Gunu Ķiberi, kura novada pašvaldībā atbild par mazajiem mājražotājiem, esam viņam palīdzējuši sakārtot formalitātes. Mūsu mājaslapā par šo jaunumu jau ir izveidota informācija. Zinām arī par uzņēmējiem, kuri darbojas bez pašvaldības iesaistes, dodot naktsmītnes, atvēlot svinību vietu.

Kāda pašlaik ir vispārējā tendence – vai tūristi vairāk dodas uz citām zemēm, vai arī atrod vēl neatklātas vietas tepat Latvijā?

Pirms kovida daudzi izvēlējās ārzemes, bet laiks, kad nebija iespēja no valsts izceļot, daudz ko pamainīja, uzplauka vietējais tūrisms. Šī tendence apceļot Latviju ir saglabājusies, un statistika rāda, ka latvieši ir mūsu lielākā auditorija, nākamie ir igauņi. Ar mērķi vēl vairāk ieinteresēt vietējos ceļotājus no 1. jūnija līdz 31. oktobrim tiek rīkota ceļošanas akcija, kuras laikā jāapceļo 24 dabā esoši objekti, vienlaikus iespējams apmeklēt vietējos uzņēmējus un izbaudīt viņu piedāvājumus, krāt punktus un iegūt balvas.

Piedalāmies arī tūrisma gadatirgos, taču tos izvēlamies atbilstoši mūsu ārvalstu tūristu auditorijai. Somija un Igaunija arī ir lielākās un reizē tuvākās tūristu mērķgrupas. Pavasarī tika rīkota igauņiem veltīta konference, kurā spriedām, kā vairāk piesaistīt tūristus no Igaunijas tieši mūsu novadam, jo daudzi objekti te jau apgūti un igauņi interesanto meklē dziļāk Latvijā.

Savukārt somi ir kārtīgi dabas tūristi, viņi bieži te ierodas ar kemperiem, ar ģimenes auto, un viņiem ir vajadzīga vieta, kur tos novietot. Esam uzrunājuši mūsu uzņēmējus, lai padomā par šāda pakalpojuma nodrošināšanu. Piemēram, pagājušajā gadā pie Burtnieku ezera atvērās «Ezerupe», kur jau ir laivu bāze, tagad atklāta arī vieta kemperiem. Statistikā parādās arī Lietuvas tūristi, kuri Kurzemi jau apguvuši, pat īpašumus tur sapirkuši, lai vasaras pavadītu pie jūras. Savukārt saistībā ar Gaujas Nacionālo parku mēs kopā ar citām pašvaldībām vairāk sasniedzam Vācijas un Nīderlandes tūristus.

Draudzīgi uzņemot kaimiņvalsts tūristus, daudzviet informācija tiek nodrošināta igauņu valodā.

Ik reizi, runājot ar vietējiem uzņēmējiem, viņus uz to mudinām. Pie mums igauņu valodā pieejams audiogids, drukātie materiāli, informācijas stendi. Dibinām arī ciešas saites ar pierobežas igauņiem. Tikko pabijām pie Pērnavas kolēģiem, pārrunājām sadarbību, arī Vīlandē katru gadu ar kopīgiem pasākumiem to veicinām, bet šogad lielāka uzmanība tiek pievērsta Meizakilai, līdz kurai pat varam aizbraukt ar velosipēdiem, tur arī tiks rīkots jau pieminētais zaļā dzelzceļa atklāšanas pasākums.

Tikko Dikļos notika ļoti interesants pasākums – profesoram Frīdriham Martenam veltīta konference. Viņš ir dzimis igaunis, bet mūsu novadā interesants ar to, ka dzīvojis Dikļu pagastā pie Rāķu ezera, Ezermuižā, kas viņam tikusi piešķirta par sasniegumiem. Mūsdienās juristi joprojām atsaucas uz viņa minēto un rakstīto. Martens ir piedalījies arī Hāgas miera konferencēs kā viens no dibinātājiem un dalībniekiem. Ja viņš vēl būtu dzīvs, viņam droši vien būtu piešķirta Nobela prēmija. Uz pasākumu bija atbraukuši vairāki profesori no Igaunijas, profesors no Polijas, kurš pētījis tieši Martena vēsturisko devumu (Tartu universitātē viņa darbi ir obligātās literatūras sarakstā). Ar igauņiem mums daudzas vēsturiskās vietas ir kopīgas, un jādomā, kā varētu to vēl vairāk atzīmēt.

JAUNS PIEDĀVĀJUMS TŪRISTIEM BURTNIEKU PUSĒ. Publicitātes foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001