Nokauts piecās minūtēs
Svētdien SynotTip Virslīgas 4. kārtas spēlē VALMIERA GLASS VIA otrajā mājas spēlē pēc kārtas Vidzemes Olimpiskā centra futbola stadionā tikās ar līdzšinējiem turnīra līderiem, vēl joprojām zaudējumus nepazīstošiem lietuviešu speciālista Valda Dambrauska trenētajiem RFS. Spēlē valmierieši piedzīvoja sagrāvi ar 0:6, lai gan pēc pirmā puslaika rezultāta tablo vēl vēstīja par kaujiniecisku 0:1.
Spēli pret tā saucamo Latvijas izlases bāzes klubu (svētdien pret valmieriešiem visi laukumā izgājušie latviešu spēlētāji ir aktīvi Latvijas izlases kandidāti) Gata Ērgļa padotie sāka ar vairākām būtiskām pārmaiņām sastāvā — komandai nesen pievienojies un jau pirmajā spēlē pamatsastāvā izgāja centra aizsargs krievs Ivans Kņazevs, pirmā spēle starta vienpadsmitniekā arī moldāvam Belevči, kā arī Alvim Jaunzemam. Ērglis savus padotos šajā cīņā bija noskaņojis uz pašu vārtu drošību, liekot aizsardzībā piecus aizsargus — pa malām Belevči un Miķelsons, centrā Kņazevs, Bankavs un Mukuta. Šāds plāns attaisnojās; lai arī bija vērojams neapšaubāms viesu pārākums, vienīgais veids, kā viņiem pirmajā puslaikā izdevās pārspēt Elvi Arnavu, bija ar sitienu no centra (!!!), tieši tā — no laukuma centra. Šos vārtus, ko filigrāni guva Gļebs Kļuškins, gan negribētos nosaukt par cūceni, tiesa, diez vai arī nākamajos trijos mēģinājumos viņš ko līdzīgu spētu atkārtot.
Otro puslaiku raksturot vieglāk būtu, izsakoties boksa terminoloģijā. Valmierieši no ģērbtuvēm ringā atgriezās pirmie, pēc četrām minūtēm arī viņu pretinieki. Skanot spēles tiesneša svilpei, spēle atsākās, līdz drīz tā atkal tika tiesneša kavēta — pašu kļūdas dēļ mūsējie izlaida pirmo džebu tieši zem acs — 0:2. Pēc divām minūtēm sekoja vēl viens sitiens — kreisais āķis pa deniņiem — 0:3. Vēl pēc trim minūtēm tas pats āķis, šoreiz pa otru aci — 0:4. Šādai neuzmanībai, šķiet, arī paši valmierieši nespēja atrast skaidrojumu — komunikācija savā starpā, īpaši aizsardzībā, nebija no labākajām. Draudošo nokdaunu mūsu futbolisti piedzīvoja 62. minūtē, kad zilajās biksēs spēlējošie RFS izdarīja izšķirošo aperkotu, liekot sanākušajiem skatītājiem nopūsties nožēlā — 0:5. Turpinājumā gan baltie dvieļi ringā netika izmesti, arī 12 ringa gongu abas puses nenobumbulēja — ja RFS ar rezultātu jau bija mierā, tad valmierieši alka gūt vismaz mierinājuma vārtus. Rezultātā RFS iesita vēl vienus, un laukuma saimnieki spēli pameta nokārtām galvām.
Tā pa īstam laukumā neaizsvilās arī brāļu Savaļnieku duelis, abiem, spēlējot uzbrukumā, ceļi reti krustojās. Arī Gata Kalniņa uznākšana otrajā puslaikā pretinieku aizsardzībai galvassāpes nesagādāja — lieli spēki tika atstāti aizsargājoties. Tajās retajās reizēs, kad padevās momenti, pārliecinoši ar tiem galā tika RFS vārtsargs Kaspars Ikstens.
Roberts Savaļnieks pēc spēles: «Pēdējo reizi Valmierā biju spēlējis diezgan pasen, ar Liepājas Metalurga dublieriem. Protams, ir patīkami atgriezties Valmierā, par nožēlu jums mēs jūs šodien diezgan sarūgtinājām. Labi esam iesākuši šo sezonu. Ir arī labi, ka mūsu komandā ir vairāki spēlētāji, kas var iesist. Ja arī kāds no sastāva izkritīs, tas nekādas lielas problēmas mums nesagādās. Ļoti ceram, ka izdosies izpildīt šīs sezonas uzdevumus. Runājot par Valmieras komandu, — viņi ir malači, ka spēlē ar vietējiem puišiem. Un ir tikai saprotami, ka viņiem vajadzīgs laiks, lai pierastu pie virslīgas līmeņa, kuru ar pirmo līgu ir grūti salīdzināt. Uz sezonas otro pusi jau vajadzētu būt labāk.»
Valds Dambrausks: «Mēs zinājām, ka nevaram gaidīt vieglu spēli. Uzskatu, ka Valmiera ir nepelnīti nenovērtēta, cītīgi analizējām viņu spēli ar Jūrmalu, kur atsevišķos momentos viņi izskatījās ļoti labi, kontrolējot bumbu otrajā puslaikā 70% laika. Šodien pirmajā puslaikā mums bija plāns, kas nenostrādāja, varējām pat ielaist vārtus tā beigās. Otrajā puslaikā ātri gūtie vārti noņēma spriedzi no maniem zēniem, guvām vēl vairākus vārtus, bet šis rezultāts neataino spēles gaitu, kas zina, kā būtu, ja otrais puslaiks sāktos pie 1:1.»
Gatis Ērglis: «Grūti ko komentēt pēc šāda rezultāta. Patika pirmais puslaiks, nospēlējām stabili. Pirms spēles puikām teicu: ja spēlējam pa vējam, tad mēģinām iesist no tāluma, beigās sanāca otrādi — šādi iesita mums. Otrajā puslaikā ātri kļūdījāmies, atvedām golu. Laikam te darbs ir psihologiem, jau otro spēli pēc otrajiem vārtiem salūstam. Trenēsimies, cīnīsimies. Vismaz nākamo spēļu pretinieki izskatās jau pēc mūsu gabarītiem.»
Nākamā spēle šosestdien Rīgā, Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukumā, pl. 15 pret FK Metta/Latvijas Universitāte.
VALMIERA GLASS VIA — RFS 0:6 (0:1)
Vārti: Kļuškins 36’, 89’, Uldriķis 47’, Marusičs 52’, Vačiberadze 49’, 62’
Brīdinājumi: Mukuta 49’, Pallo 54’ — Vačiberadze 22’
Sastāvi: Arnavs (v), Kņazevs, Mukuta (55’ Kalniņš), Miķelsons, Bankavs, Belevči, A. Jaunzems, Ērglis (k), Pallo (64’ Stīpnieks), Lūsiņš (77’ V. Jaunzems), N. Savaļnieks — Ikstens (v), Sorokins, Uldriķis (58’ Platonovs), Kļuškins, Dubra (k), Fertovs (63’ Indrāns), Šergelašvili, Vačiberadze, R. Savaļnieks (72’ Kazačoks), Marusičs, Isajevs.
Spēles tiesnesis: Aleksandrs Anufrijevs
GRŪTI APTURAMS. Spēles epizodē otrā puslaika sākumā cīņā ar daudzsološo uzbrucēju Robertu Uldriķi iesaistījušies Ivans Kņazevs (pa kreisi) un Oskars Madis Miķelsons.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv